Pagājušajā nedēļā Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrajā lasījumā vienojās par aizliegumu tirgot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz vienu litru, jebkādu alkoholu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Līdz šim gan tika plānots, ka tilpumprocentu ierobežošana sāksies tikai no 7,5 absolūtā spirta tilpumprocentiem. Tautai saprotamā valodā tas skan aptuveni šādi: divlitrenes, kas mūsu novadā labāk pazīstamas kā “vāles”, joprojām būs, tikai dzērienam jākļūst nedaudz vieglākam. Bet kuru gan tas interesē? Pirmkārt, dzērienu ražotājus, jo, kā apgalvo Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, patlaban 40 % alus ir PET tarā pildīti! Otrkārt, likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izstrādātājus un nedaudz arī tirgotājus, jo arī viņi gūst peļņu no divlitreņu tirdzniecības. Taču tos, kuru dēļ galvenokārt arī ir šī jezga, tas diez vai satrauc. Un teiciens “tādu tikai kaps izlabos” te ir tieši vietā. Tā ir Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām. To pierādīja arī mūsu kaimiņi lietuvieši, kuriem šādas izmaiņas ir jau kopš 2012.gada – tas nedarbojas! Iepriekš minētās komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš paudis, ka grozījumu mērķis ir samazināt alkohola patēriņu kopumā, taču, lai to sasniegtu, visdrīzāk ar alus stiprumu un pudeļu tilpumu maiņu līdzēts netiks. Lai to sasniegtu, ir jāmainās cilvēku domāšanai, sociālajai videi un varbūt pat paaudzei.
