Dažādi, pat radikāli pretēji viedokļi ir Gulbenes novada domes deputātiem, diskutējot par centrālapkures organizāciju pilsētā pēc 2014.gada 20.janvāra, kad jābeidzas līgumattiecībām ar pašreizējo Gulbenes siltuma operatoru – lietuviešu SIA “Vidzemes enerģija” – un saskaņā ar likumu jāizsludina jauns iepirkums.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis šo situāciju skaidro tā – līgums ar lietuviešu uzņēmumu beigsies apkures sezonas laikā, tēlaini izsakoties, tas nozīmē nomainīt šoferi braucošai automašīnai, kura nedrīkst apstāties.
Sola 5 gadus nepalielināt tarifu
Tieši šā iemesla dēļ iespējamie risinājumi tiek meklēti jau tagad. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa piektdien deputātiem elektroniski izsūtījusi nodoma apliecinājumu, kurā pašvaldība paredz sadarbības iespēju ar SIA “Vidzemes enerģija” arī pēc līgumattiecību termiņa. Šajā apliecinājumā uzņēmums no savas puses sola darīt visu iespējamo, lai siltuma tarifs Gulbenē (39,15 lati par megavatstundu siltuma bez pievienotās vērtības nodokļa) nebūtu jāpaaugstina vismaz piecus gadus.
“Tie ir tikai abu pušu nodomi, par kuriem deputātus informēju. Kad SIA “Vidzemes enerģija” mainīsies īpašnieki, būs jāpieņem lēmums par tālāko rīcību. Tad arī deputāti lems par iespējamiem risinājumiem,” “Dzirkstelei” saka S.Daudziņa. Viņa skaidro – ja vācu kompānija “Danpower” pārpirks SIA “Vidzemes enerģija”, tad mantos arī domes un lietuviešu uzņēmuma sadarbības līgumu. Vācu kompāniju, kā norāda S.Daudziņa, interesē tālākā iespējamā sadarbība ar pašvaldību.
Tajā pašā laikā no novada domes neesot atkarīga SIA “Vidzemes enerģija” īpašnieku vēlme pārdot savu uzņēmumu vāciešiem vai kādam citam pretendentam. SIA “Vidzemes enerģija” direktors Gvido Stucka “Dzirkstelei” saka, ka pašvaldība būs informēta, ka notiks viņa pārstāvētā uzņēmuma īpašnieku maiņa.
Jāpārpērk katls un jākurina pašiem?
Gulbenē centrālapkures organizēšana pašvaldībai būtu jāpārņem savās rokās – “Dzirkstelei” saka deputāts Guntis Blūms. Viņš redz, ka šo pienākumu varētu uzticēt SIA “Gulbenes nami” vai arī ir jāveido vēl viens pašvaldības uzņēmums. Tas būšot liels skandāls, bet, pēc G.Blūma domām, citas izejas nav. Viņaprāt, gulbeniešiem jājūtas pieviltiem, jo, kā izrādās, iedzīvotāji vairākus gadus caur apkures tarifu ir maksājuši tikai SIA “Vidzemes enerģija” bankas aizdevuma kredītprocentus (aptuveni 120 tūkstošus latu gadā) par 1,26 miljonus latu vērto, 2009.gadā iegādāto Austrijā ražoto 7 megavatu jaudas šķeldas apkures katlu. Savukārt kredīta pamatsumma gandrīz nemaz neesot maksāta. Samaksāts esot tikai par 2008.gadā iegādāto 4,5 megavatu jaudas sašķidrinātās gāzes apkures katlu, kura iegādi pilnībā apmaksājuši iedzīvotāji, taču pats katls pieder SIA “Vidzemes enerģija”!
Iznākot tā, ka SIA “Vidzemes enerģija” Gulbenes siltumapgādē nav savus līdzekļus investējusi, visa nepieciešamā nauda esot ņemta kredītā un ar lieliem bankas procentiem. Bet pašvaldības līgums ar SIA “Vidzemes enerģija” paredzot, ka, sadarbībai beidzoties, novada domei ir jānopērk šķeldas apkures katls par atlikušo bilances vērtību. “Ja šķeldas katlu būtu pirkusi pašvaldība, aizņemoties naudu no Valsts kases, procenti būtu daudz mazāki un aizdevums šobrīd jau būtu bijis atmaksāts,” uzskata G.Blūms.
“Valmierā pār Gauju būvēja tiltu, kurš izmaksāja 1,5 miljonus latu. Gulbenē šķeldas apkures katls būs izmaksājis daudz vairāk. Pamata summa, kredītprocenti… Ja pašvaldība nolems izpirkt katlu, būs vēl jāmaksā. Kopumā aptuveni 2 miljoni latu!” prāto G.Blūms. Viņš uzsver, ka nevar akli sekot SIA “Vidzemes enerģija” piedāvājumam 5 gadus nepalielināt siltuma tarifu Gulbenē, ja pašvaldība turpinās sadarbību. SIA “Bioeninvest”, kurai Gulbenē pieder koģenerācijas stacija, piedāvā Gulbenei 4,1 megavata siltuma jaudu ar tarifu – 17 lati par megavatstundu siltuma bez pievienotās vērtības nodokļa.
Sistēmu izjaukt viegli! Bet sakārtot?
Gulbenē siltumapgādes sistēma darbojas nevainojami, pārrāvumu darbā nav bijis, pastāvīgi ir nodrošināts nepieciešamais siltuma daudzums. Pašvaldībai nekādi papildu ieguldījumi tāpēc nebija jāveic. Tarifs ne tikai nav palielinājies, bet ir bijusi iespēja to vēl samazināt. Tāda ir deputāta Nikolaja Stepanova pārliecība. “Dzirkstelei” viņš pauž G.Blūmam pretēju viedokli: ”Kālab pašvaldībai uzņemties siltumapgādi? Lai citās pilsētās būtu tā sakārtots siltums kā Gulbenē! Vienīgās pretenzijas ir par tarifu. Tas ir jautājums, kuru var risināt! Bet tāpēc nevajag izjaukt jau sakārtotu sistēmu. Izjaukt var ātri, bet no jauna vietā radīt – ļoti grūti. Ja pašvaldība to gribēs uzņemties, vajadzēs papildu līdzekļus. Tas viss notiks uz iedzīvotāju rēķina. Rēzeknē jau ir tāda pieredze. Rezultātā tur iedzīvotājiem par siltumu sanāca maksāt vēl dārgāk nekā tad, kad to nodrošināja privātais uzņēmums. Tāpēc nevajag iedzīvotājus biedēt. Privātais uzņēmējs kapeiku skaita daudz taupīgāk nekā pašvaldība.”
Deputāts Ivars Kupčs ir bijis tikšanās dalībnieks ar vācu kompānijas “Danpower” pārstāvjiem, kad tie bija ieradušies pašvaldībā. “Dzirkstelei” viņš stāsta, ka vāciešiem likts pie sirds – “pašiem būs jācīnās ar rēķinu nemaksātājiem, jo tas ir viņu bizness”. Tas nozīmē, ka arī turpmāk siltuma piegādātājs ar saviem klientiem līgumus paraksta bez pašvaldības starpniecības. I.Kupčs kā būtisku sadarbības turpināšanas iemeslu ar SIA “Vidzemes enerģija” vai tās saistību pārņēmēju nosauc apņemšanos nepalielināt siltuma tarifu Gulbenē turpmākos 5 gadus. “Zinām, ka citur Latvijā apkures cena šajā sezonā ir strauji “uzlēkusi”, palielinoties par 50 un vairāk procentiem. Gulbenes siltuma tarifs ir mazāks nekā valstī vidēji,” uzsver I.Kupčs.
