Sākusies apkures sezona. Individuālo apkures sistēmu lietotājiem ir jāpārbauda krāsnis un dūmvadus, lai konstatētu trūkumus.
Sākusies apkures sezona. Individuālo apkures sistēmu lietotājiem ir jāpārbauda krāsnis un dūmvadus, lai konstatētu trūkumus.
“Trīs reizes gadā ir jāpārbauda apkures ierīču tehniskais stāvoklis – pati krāsns, dūmvadi. Jāpārliecinās, vai nav nodrupis skursteņa gals. Bēniņos ik pa laikam ar gaišu krāsu jānobalsina dūmvads, lai tad, ja tas bojāts, uzreiz varētu redzēt bojātās vietas. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka sodrēji no dūmvadiem, virtuves pavardiem, apkures krāsnīm jāiztīra gan pirms apkures sezonas, gan vismaz divas reizes tās laikā,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Andrejs Andževs. Viņš uzsver, ka šie nosacījumi attiecas uz visu veidu apkuri – malkas, ogles, gāzes un šķidro kurināmo.
Pie kurtuves durtiņām uz grīdas jābūt 50 reiz 70 centimetru lielai skārda loksnei. Nedrīkst krāsnī likt malku, kas garāka par tās izmēriem. Tāpat nav pieļaujams likt pie krāsns vai pavarda degošus materiālus, atstāt tos bez uzraudzības vai bērnu ziņā. Savukārt izdedži jāizber tam īpaši paredzētā vietā vismaz desmit metru attālumā no mājas.
Bieži, paši uzstādot apkures ierīces, iedzīvotāji dūmvadu izeju ievieto ventilācijas kanālā. Tas ir kategoriski aizliegts.
“Ko darīt, ja izcēlies ugunsgrēks? Pieredze rāda, ka laiks domāt ir apmēram 30 sekundes. Telpā ātri izplatās dūmi un indīgās gāzes, tāpēc mājās obligāti pa rokai būtu jātur divu līdz piecu litru tilpuma ugunsdzēsības aparāts. Ja nelaimes brīdī redzams, ka dzēšana nesekmējas, jāsauc palīgā ugunsdzēsēji. Visiem cilvēkiem jāpamet telpa. Par materiālo vērtību glābšanu jādomā pēc tam,” saka A.Andževs.
Viņš stāsta, kā rīkoties, ja ugunsgrēku mājās konstatē, pamostoties. “Nekādā gadījumā nedrīkst celties stāvus. Jāizveļas no gultas un jārāpo uz durvju pusi. Tuvāk grīdai ir mazāka dūmu koncentrācija. Lai pasargātu plaušas, ieteicams, aptīt galvu ar dvieli, ja iespējams, samitrinātu,” saka A.Andževs.
Viņš atgādina, ka šādā situācijā, atverot durvis, iespējams, uguns momentā būs istabā, ja aiz durvīm ir ugunsgrēks. Tādā gadījumā durvis ir karstas, tāpēc aizvērtās durvis šādā gadījumā kalpos par aizsegu. Tās jācenšas nosprostot ar dvieļiem un segām. Labāk gaidīt palīdzību, rāpojot uz logu un cenšoties to mazliet pavērt. Ja logs tiks pavērts plaši, radīsies caurvējš, kas veicinās dūmu ieplūšanu istabā. Arī esot pie loga, jācenšas atrasties pēc iespējas zemāk. Izsist logu nevajag. Līdz ar to zudīs iespēja to aizvērt. Atrodoties augstāk par pirmo stāvu, labāk pa logu nelēkt. Ja no istabas izkļūt nav iespējams, jācenšas radīt troksni, lai apkārtējiem signalizētu par nepieciešamo palīdzību. Nav ieteicams kliegt, jo svarīgi taupīt elpu.
Ja piedūmotajā istabā durvis nav karstas, tās mazliet jāpaver un jāpārliecinās, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Atstājot istabu, durvis jāaizver. Tas mazinās uguns izplatību un pasargās arī materiālās vērtības. Aizspiežot muti un degunu ar drānu (vēlams – mitru), jāmēģina pamest ēku. Svarīgi nemeklēt, kurā vietā deg, un nelūkoties pēc citiem tuviniekiem, jo katrs mirklis var būt izšķirošs. Jādodas izsaukt ugunsdzēsēji. Telefona klausuli nedrīkst nolikt, kamēr dienestā nav saņemta visa nepieciešamā informācija.
