Dzimtā puse: aktieri atkal gaida ciemos.
Dzimtā puse: aktieri atkal gaida ciemos
Šodien Lejasciema pagasta Sinolē pie “Ārēm” piestiprinās plāksni ar norādi, ka te, nelielā istabiņā, pašā Gaujas krastā, pirms 90 gadiem – 1914. gada 18.februārī – dzimis tautas mīlēts un cienīts Tautas skatuves mākslinieks Kārlis Sebris.
Iecere par informatīvo norādi sadarbībā ar Lejasciema pagasta padomi un Lejasciema vidusskolu radusies pagasta kultūras nodaļas vadītājai Dacei Milnei. Viņa būs viena no daudzajiem apsveicējiem, kas trešdien dosies uz Rīgu, lai Latviešu biedrības namā piedalītos Kārļa Sebra 90 gadu jubilejas pasākumā un vestu sveicienus no viņa mīlētās Gaujas krastiem.
Plāksni, kas darināta no ozolkoka, izgatavojis Lejasciema vidusskolas darbmācības skolotājs, lejasciemietis Guntars Šmits. Pie tās viņš strādājis trīs dienas. Sākotnēji domāts plāksni veidot no alumīnija, bet no šīs ieceres nolēmuši atteikties, uzskatot, ka vīram, kas diženumā līdzinās ozolam, piemērota ir plāksne no ozolkoka.
G.Šmits, kas novembrī saņēmis zeļļa diplomu par dabīgā koka apstrādi, stāsta, ka visgrūtākā ir idejas īstenošana.
“Tai ir jāpiedzimst. Tikai tad, atkarībā no tā, ar ko šī ideja saistās, iespējams izvēlēties koku. Idejai un kokam ir jāļauj satikties. Satikšanās ir atkarīga no tā, kādam cilvēkam top darinājums,” saka meistars.
Vispirms ideja uzskatāmību guvusi datorā. Tad meklēts piemērots burtu šrifts un vizuālais plāksnes noformējums. G.Šmits stāsta, ka visam vajadzējis būt vienkāršam, bet ar ozola spēku un izturību. Tāpēc plāksnes augšējos stūrus rotā ozollapas, uzraksts veidots atturīgā, bet cildenā vienkāršībā.
Šis nav vienīgais meistara darinājums. Guntars Šmits galvenokārt strādā pie dažādu mājvietu norāžu izgatavošanas.
Tās radušas izvietojumu ne tikai Lejasciema pagastā, bet arī Alūksnes rajonā un citur. Drīzumā viena aizceļos uz Ropažu pagastu Rīgas rajonā. Nākotnē G.Šmits cer izveidot darbnīcu un iegūt meistara diplomu.
Šodien “Ārēs”, kur savulaik atradusies neliela K.Sebrim veltīta ekspozīcijas telpa, atrodas Sinoles feldšeru punkts un dzīvokļi. Lejasciemiete Malda Lūkina, kas vairāk nekā 40 gadus dzīvo “Ārēs”, stāsta, ka K.Sebris kopā ar dzīvesbiedri Nelliju bieži iegriezušies dzimtajās mājās un laipni apjautājušies par jaunāko Sinolē.
“Mākslinieks ir vienkāršs un bezgala sirsnīgs cilvēks. Pēdējo reizi viņš te ciemojās 1998. gadā, kad mans dēls Juris sāka mācīties 1.klasē. Kā dārgu dāvanu glabājam viņa pasniegto grāmatu “Mīļā meļa memuāri” ar novēlējumu zēnam labi mācīties,” atceras M.Lūkina. Viņa piebilst, jau sen esot vēlējušies, ka pie mājas, kurai ir apmēram 150 gadi, atrastos plāksne ar norādi, ka te dzimis K.Sebris. Beidzot tas brīdis esot sagaidīts. Ja vēl izremontētu gaiteni ar klona grīdas segumu, tad nebūtu kauns atkal gaidīt ciemos mākslinieku.
Izrādās, ka Maldas brālis Guntis Lūkins dzimis vienā mājā un vienā dienā ar K.Sebri, tikai ar 50 gadu starpību. Viņš piedalījies arī mākslinieka 60 gadu dzimšanas dienas svinībās Sinoles kultūras namā, būdams desmit gadus vecs.
Trešdien uz pasākumu Latviešu biedrības namā dosies arī Gulbenes rajona delegācija, lai apliecinātu mīlestību cienījamam novadniekam. Sarunā ar Stāmerienas pagasta pašvaldības vadītāju Raiti Apalupu K.Sebris atzinies, ka ir nedaudz norūpējies par plašajām svinībām, jo vajadzēs pieņemt ne tikai apsveikumus, bet piedalīties arī jubilejas otrajā daļā – mielastā 300 cilvēkiem, ko sarūpējis atpūtas centrs “Lido”. Šobrīd mākslinieks ar nepacietību gaidot pavasari un brīdi, kad apmeklētājiem pēc ieilgušā remonta durvis vērs Nacionālais teātris. Viņš atzinies, ka tā būtu lielākā laime – vismaz vienu reizi pāriet pāri skatuvei, uz kuras kā viena diena aizritējis viss mūžs,un pateikt paldies.
