Uz vietu specializētajā valsts aprūpes centrā “Litene”, kurā ir 310 iemītnieki, un tam līdzīgās iestādēs Latvijā vēl gaida vairāk nekā četri simti klientu.
Uz vietu specializētajā valsts aprūpes centrā “Litene”, kurā ir 310 iemītnieki, un tam līdzīgās iestādēs Latvijā vēl gaida vairāk nekā četri simti klientu. Diemžēl garīgi slimu cilvēku, kam piešķirta pirmās un otrās grupas invaliditātes pakāpe, kļūst aizvien vairāk.
“Aprūpes centrs, kas kopš 1997.gada atrodas Labklājības ministrijas pārziņā, galvenokārt apkalpo Latgales reģionu un apkārtējos rajonus, bet ir klienti arī no Daugavpils un citiem Latvijas rajoniem,” stāsta specializētā valsts aprūpes centra “Litene” direktors Jānis Kļaviņš.
Iepazīstinot ar šogad paveikto, direktors atzīst, ka tas jau sen kļuvis par šauru, jo atbilstoši kopējai kvadratūrai te vajadzētu uzturēties vismaz simts klientiem mazāk. Vidēji katrā istabiņā mitinās četri cilvēki, bet viena aktivitātēm kā minimums jāparedz seši kvadrātmetri. “Par šaurību esam saņēmuši aizrādījumus no dažādām inspekcijām, bet, ja tik daudzi vēl gaida uz vietu, tad par ērtībām runāt nevar. Cik zināms, tādas iestādes kā mūsu no jauna arī netiks veidotas,” spriež direktors.
Izjūt budžeta palielinājumu
Šogad aprūpes centra budžets ir vairāk nekā pusmiljons latu – 504 tūkstoši -, kur ietilpst finansējums medikamentu iegādei, ēdināšanai, sociālās aprūpes izdevumi un cits. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tam ir tendence palielināties. “Grūtāk bija tad, kad bijām divu saimnieku – pašvaldības un Labklājības ministrijas – pakļautībā,” vērtē J.Kļaviņš un cer, ka 2002.gadā rocība būs lielāka. Finansējums ļāvis šogad veikt remontdarbus galvenokārt aprūpes centra jaunajā korpusā.
Atbilst mūsdienu prasībām
Nākamajā gadā iecerēts vairāk naudas atvēlēt kapitālo remontdarbu turpināšanai gan jaunajā, gan vecajā korpusā. Direktors stāsta: “Vecajā korpusā ir jāsakārto virtuve, sanitārās telpas, jaunajā – turpināsim remontēt gaiteņus un telpas. Ja būs iespējams, sakārtosim arī katlumāju un veļas mazgātavu. Katlumājas rekonstrukcijai tiek izstrādāts projekts, un jaušams, ka būs vajadzīgi ievērojami naudas ieguldījumi. Centram, sadarbojoties ar dažādām firmām, tapis arī apkārtnes labiekārtošanas projekts. “Šogad atbilstoši eiroremontam kapitāli atjaunojām sanitārās telpas jaunā korpusa pirmajā un otrajā stāvā. Šo darbu kvalitatīvi veica SIA “Vidzemes būvnieks”, vienas dušu un tualetes telpas labiekārtošanai izlietojot septiņus tūkstošus latu. 30 tūkstošus latu izmaksāja ēdināšanas bloka sakārtošana. Ir ierīkota ventilācija, telpas tagad ir gaišas un pievilcīgas ne tikai klientiem, bet arī darbiniekiem. Lai gan virtuve nav papildināta ar jaunām iekārtām, arī līdzšinējās tagad izskatās labi,” lepojas direktors. Virtuvē ir maiņu darbs. Dienā viena klienta trīsreizējai ēdināšanai tērē latu.
Medikamenti kļūst dārgāki
“Aprūpes centrā ir 140 guļoši, smagi slimi klienti, tāpēc dienā ievērojamu naudas summu izlietojam medikamentu iegādei, vienam cilvēkam paredzot vidēji 27 santīmus zālēm. Tas ir daudz. Agrāk ārstniecības preparātus saņēmām galvenokārt no Krievijas firmām, un tie salīdzinoši ar ārzemju ražojumiem bija lētāki, tāpēc cenā tas ir jūtams. Pirms trīs, četriem gadiem iegādājāmies arī medicīnisko aparatūru, tāpēc tagad mūsu vajadzībām visa ir pietiekami,” bilst J.Kļaviņš. Aprūpes centrs sadarbojas ar Gulbenes slimnīcu, kur sniedz ķirurģisko un cita veida medicīnisko palīdzību. Mēnesī vienu vai divus cilvēkus nogādā ārstniecības iestādēs, kas atrodas Rīgā. Centrā par klientu veselību rūpējas daktere Aelita Beinaroviča, stomatoloģe Astrīda Stabulniece, fizioterapeite Ludmila Savenkova, kā arī sociālās aprūpes medicīnas māsas. “Mums nav viegli, piemēram, viena medicīnas māsas palīdze aprūpē četru, piecu istabiņu iedzīvotājus – kopā divdesmit cilvēku, kas ir guļoši un apkopjami, tomēr liela daļa darbinieku te strādā desmit, divdesmit un pat četrdesmit gadu,” skaidro direktors.
Izvēlas jaunākās grāmatas
Centra bibliotēkā ir 2,5 tūkstoši grāmatu, bet aktīvi to lasītāji un skatītāji ir apmēram simts klientu. Katru gadu jaunu literatūru iegādājas par pieciem simtiem latu. Bibliotēkas vadītāja Lilita Kļaviņa stāsta, ka lasītāju izvēle esot dažāda, bet noteikta prasība – grāmatām jābūt jaunām, jo, “kas ir vecs, tas nav derīgs”. Lasot kriminālos un mīlestības romānus, vārdnīcas, bērnu grāmatas, žurnālus un dzejoļu krājumus. Tie, kas neprot lasīt, labprāt izraugoties literatūru ar košām ilustrācijām. Lasīšanas laiku te nenosaka, tikai reģistrē grāmatu. Savukārt lasītava piemērota nodarbību vajadzībām. Tagad te notiek aktīva gatavošanās Ziemassvētkiem un Jaungadam. Sociālie darbinieki klientiem palīdz veidot rotājumus gan gaiteņiem, gan istabiņām. Šogad akcentēta baltā krāsa, bet rotājumam, piemēram, otrā stāva gaiteņos un istabās izmantos senas skaņuplates, kas nokrāsotas dažādās krāsās un aplīmētas visādiem rakstiem.
“Nodarbību dalībniekiem patīk viss, kas ir jauns un interesants, bet jāņem vērā viņu spējas,” saka sociālā darbiniece Evija Maļiņina.
Problēmas te būs vienmēr
J.Kļaviņš, stāstot par aprūpes centra ikdienu, nenoliedz, ka problēmas te būs vienmēr. Ja vienas sarūk vai no tām izdodas vismaz uz laiku atbrīvoties, atkal ir citas. Ja agrāk vajadzēja aizrādīt saimniekiem, kas ņēma talkā mūsu iemītniekus dažādos lauku darbos, lai necienā palīgus ar alkoholu, tad šodien visi grib strādāt par naudu un aptver, vai saimnieks viņa darbu ir pienācīgi novērtējis. “Litenē” ir astoņi klienti, kuru vienīgā nodarbe ir dažādu lietu plēšana, tāpēc viena pieskatīšanai vajadzētu divus darbiniekus.
“Pirms diviem gadiem Litenes pagasta padomē reģistrējām divu mūsu klientu laulību. Tas bija pirmais gadījums. Ģimenei ierādījām atsevišķu istabu. Būtu vēl divi pāri, bet diemžēl nav brīvu telpu,” saka direktors. Visvairāk viņš nobažījies par specializētā valsts sociālās aprūpes centra nākotni, jo paredzams, ka 2005.gadā tas atkal pāries pašvaldības pārziņā.
Fakti
Specializētā sociālās aprūpes centra “Litene” sākums rodams 1959.gadā, kad kādreizējo pēckara gadu pagastmāju piemēroja pansionāta vajadzībām. Jaunais korpuss celts 1974.gadā.
Centrā ir 310 klienti. 140 no viņiem – guļoši. Strādā 130 darbinieku.
Gadā vienam centra klientam tērē 110 latu. No pensijas 15 procentu paliek klientiem, bet 85 procenti – centra vajadzībām. Ēdināšanai dienā cilvēka tērē latu, bet medikamentiem – 27 santīmus.
