Kādreizējā Gulbenes rajona padomē bija gan Kultūras nodaļa, gan Izglītības nodaļa, gan galvenais speciālists sporta darbā un galvenos amatus šajās nozarēs ieņēma Donāts Veikšāns, Liāna Jansone un Egils Čakars.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas visas trīs nozares novada pašvaldībā tika apvienotas vienā nodaļā, par kuras vadītāju kļuva Arnis Šķēls. Tagad ir atsākusies diskusija, ka varbūt prātīgi būtu atgriezties pie modeļa, kas vairāk līdzinās vecajai pieredzei.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākais konsultants kultūras jomā Svens Renemanis “Dzirkstelei” saka – notiek tikai domu apmaiņa, diskusija. Par jau gatavas idejas prezentēšanu pagaidām neesot runa.
“Dīkstāvē jau arī nevar palikt”
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bogdans laikrakstam apstiprina, ka deputātu starpā norit diskusija par to, ka novada domē varētu tikt veidota kultūras nodaļa. “Tas nenozīmē, ka tā notiks, tiek diskutēts,” viņš skaidro. “Dīkstāvē jau arī nevar palikt. Attīstībai ir jābūt. Ir savs redzējums. Un tiek deputātiem iesniegts. Nākamā sanāksme attiecībā uz kultūru būs janvārī,” saka M.Bogdans. Viņš nenoliedz, ka nākotnē varētu tikt pārskatīti arī izglītības un sporta jomas administrēšanas principi.
Deputāts, domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Anatolijs Savickis “Dzirkstelei” saka, ka oficiāli vēl jautājums par kultūras nodaļas izveidi nav bijis skatīts. Viņam personīgi svarīgi liekoties dzirdēt, ar kādu skatījumu un piedāvājumu klajā nāks S.Renemanis. “Kultūras nozare ir pelnījusi, lai tai pievērstu pastiprinātu uzmanību. Atcerēsimies, ka ekonomiskās krīzes apstākļos plašākā sabiedrībā, kā arī lēmumu pieņēmēju vidē priekšplānā ir bijušas citas prioritātes. Domāju, ka atteikšanās no Kultūras nodaļas un atbildīgā par sportu nebija labākais risinājums. Tas vēl ir diskutējams jautājums, kāds šo nozaru pārvaldības modelis nepieciešams. Latvijā nav likuma, kurš noteiktu, kādai pārvaldības sistēmai būtu jābūt, tas ir atkarīgs no katras pašvaldības pašas. Domāju, ka pašvaldībā lietderīgi skatīt visas kultūras institūcijas kopumā. Principā mirklī, kad katra kultūras institūcija ir pati par sevi un nav izveidota vienotā struktūra, tad katrs domā tikai par sevi. Kopējā kultūras nozares pārvaldībā kā minimums jābūt tādām menedžmenta funkcijām kā plānošana, koordinēšana un kontrole,” saka A.Savickis.
“Tā vēl ir tikai diskusija. Jāizsver visi par un pret,” saka deputāts Gunārs Ciglis.
Deputāts Normunds Audzišs uzskata, ka būtu jānodala atsevišķi kultūras nodaļa. Tā tiktu nodrošināta precīza pārskatāmība un kvalitatīvāks darbs. Stratēģiski vadīt un pieņemt lēmumus, sadalīt atbildību vairākās pakāpēs var tad, ja konkrētai nozarei ir sava nodaļa ar tās vadītāju – saka N.Audzišs.
“Būtu jāsāk sarauties administrēšanai”
“Ideja nāk no administrācijas puses. Vajagot nodaļu ar savu redzējumu. Es vairāk redzu, ka pie šādas pārbīdes nekas daudz nemainās, mainās tikai vadītājs, kas tādā gadījumā būtu kultūras nodaļai. Situācijā, kad novadā samazinās iedzīvotāju skaits, kad būtu jāsāk sarauties administrēšanai pašvaldībā, nevajadzētu izvērsties. Baidos, ka arī pašvaldības atbalsts kultūras nozarei turpmāk var mazināties un no kaut kā var nākties arī atteikties,” uzskata deputāts Intars Liepiņš.
“Nevar kultūras jomu skatīt atrauti un šauri. Beigu beigās ko tad mēs prasīsim no pārvalžu vadītājiem pašvaldībā? Kādu atbildību? Pirms vēlēšanām Andris Vējiņš solīja palielināt pārvalžu vadītāju atbildību. Tagad liekas, ka notiek pretējs process. Ja domē būs kultūras nodaļa, tad par to, kas notiek pagastu kultūras namos, atbildību prasīsim no šīs nodaļas vadītāja, nevis no pārvaldnieka?” prāto deputāts Andis Caunītis.
Deputāts Normunds Mazūrs sapratis – vadības uzstādījums par atsevišķas kultūras nodaļas veidošanu novada domē izriet tikai no viedokļa par to, lai tiktu nodrošināta lielāka atbildība. “Kultūras nodaļas vadītājs varētu hierarhijas kārtībā pieprasīt. Pārējiem būtu pakļautība. Tad nevarētu, kā saka, atrunāties un nedarīt to, kas ir jādara. Šobrīd šādas tiešās pakļautības nav. Taču uzskatu, ka šo situāciju varētu mainīt, arī neveidojot kultūras nodaļu. Pietiktu izdot atsevišķu nolikumu, kurā būtu sazīmēta šāda shēma ar attiecīgu atbildību un pakļautību,” saka N.Mazūrs.
