Izrādās, ka daudzos gadīmos cilvēki negodprātīgi izmanto darbnespējas lapu, lai izvairītos no darba, tādējādi radot zaudējumus ne tikai darba devējam, bet arī valstij.
Izrādās, ka daudzos gadīmos cilvēki negodprātīgi izmanto darbnespējas lapu, lai izvairītos no darba, tādējādi radot zaudējumus ne tikai darba devējam, bet arī valstij.
Tāpēc turpmāk ir noteikta jauna darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība, kas būs spēkā, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.
Tiklīdz būs pagājis pusotrs mēnesis, kopš cilvēkam izsniegta darbnespējas lapa, ģimenes ārsts pacientu nosūtīs pie speciālista, kas 30 dienu laikā izvērtēs, vai slimniekam darbnespēja jāpārtrauc vai jāturpina.
Gadījumā, ja darbnespēja ilgs sešus mēnešus, ārsta pienākums būs nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kas lems par invaliditātes noteikšanu cilvēkam. Attiecīga atzīme par to tiks izdarīta arī darbnespējas lapā.
Turpmāk darbnespējas lapā paredzēts iekļaut arī jaunu pārejošas darbnespējas cēloni – ceļu satiksmes negadījums. Šis jauninājums palīdzēs efektīvāk atgūt naudu no apdrošināšanas kompānijām, jo negadījumā cietušajiem slimības pabalstu sākotnēji izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.
Jauno normu ieviešana nodrošinās cilvēku ātrāku atgriešanos darbā, jo tiks nodrošināta efektīva ārstēšana un nepieciešamā rehabilitācija, kā arī tiks samazināts to cilvēku skaits, kuriem tiek noteikta invaliditāte.
Jaungulbenes pagasta ģimenes ārste Līga Vebruāle uzskata, ka jaunā kārtība, izsniedzot darbnespējas lapas, dalīs atbildību starp ģimenes ārstu un konkrētu medicīnas speciālistu.
“Būtībā jau arī līdz šim es kā ģimenes ārste vienpersoniskus lēmumus neesmu pieņēmusi, ja darbnespējas lapa cilvēkam tiek pagarināta līdz sešiem mēnešiem. Tādā gadījumā konsultējos ar speciālistiem,” saka L.Vebruāle.
