Gulbenietis Artūrs Lācis novada pedagogiem var likt aizdomāties, ka ne vienmēr skolas bērniem jāpārmet, ka tie stundās ar ķinķēziņiem apzīmē visas malas pierakstu kladēs. Varbūt tā sevi piesaka kāds jauns topošais mākslinieks? Tieši tā ir noticis ar A.Lāci.
“Esmu zīmējis vienmēr. Man patika to darīt. Zīmēt vienmēr bija laiks! Biju gana apķērīgs, lai ar visu tiktu galā. Sports bija vienīgā stunda, kurā nevarēju atļauties ko uzzīmēt. Esmu izaudzis no skribelējumiem pamatskolas pierakstu kladēs līdz manam šībrīža darbam spēļu izstrādes studijā. Zīmēšana ir mans pamatdarbs. No kurienes un vai manī ir kāds “zīmētāja gēns”, es nezinu, pieļauju, ka katram kas tāds ir, bet ne visi to spēj vai grib izmantot,” saka jaunais mākslinieks-grafiķis.
Bakalaura darbam, beidzot Mākslas akadēmiju, viņš kā pašizpausmes veidu bija izvēlējies animāciju. Tā tapa filmiņa “Kurkuļi”. “Tā ir eksperimentālā formā veidota animācija par virzību uz priekšu, tā varētu paskaidrot īsumā,” saka A.Lācis. Šobrīd viņš turpina studijas šajā pašā augstskolā maģistrantūrā. “Par manu maģistra dabu vēl pāragri spriest, bet droši vien arī to saistīšu ar animāciju,” piebilst jaunais mākslinieks. Viņš skaidro, ka cenšas būt daudzpusīgs un visu izmēģināt. Tomēr visvairāk patīkot darboties tieši ar animāciju, ilustrāciju. “Ikdienā man vienmēr ir līdzi skiču bloks, kurā skicēju dažādus savus tēlus un idejas. Animācija arī ir virziens, kurā gribētu spert lielākus soļus uz priekšu.”
Gulbenē pēc A.Lāča skices nesen tapis Jūlijam Straumem veltītais sienas gleznojums Gulbenes mākslas skolas audzēkņu izpildījumā. To, ka gulbenieši pārmet šim gleznojumam krieviskas krāsas, A.Lācis uztver pragmatiski un saka: “Par pamatu krāsu izvēlei tika ņemts viens no J.Straumes darinātajiem paklājiem. Krāsas mēdz arī maldināt, un ne vienmēr tas, ko redzi bundžā, izskatīsies tieši tāpat, kad būs uzklāts uz sienas. Ieteiktu cilvēkiem nebūt aizspriedumainiem un skatīties uz krāsu sienas kontekstā, nevis ārpus tā.” Viņaprāt, pilsētai nekaitē spilgtas krāsas. “Esmu pret pelēkumu. Pilsētas ir vienmuļas savā betonā un ķieģeļos. Ja būtu līdzekļi, katru māju nokrāsotu savā tonī! Ielu mākslu, protams, arī tur varētu pielikt, lai piešķirtu ēkām personību. Ar grafiti mākslu pats nenodarbojos, bet cienu tos, kas to dara Latvijā un dara augstā līmenī. Kaut kad senāk pašam bija vēlme ko pamēģināt šajā jomā, bet nepavilkos. Var jau vēl paspēt!” uzskata A.Lācis.
Viņam pašam Gulbene visvairāk saistās tieši ar mākslas skolu. “Šeit sāku savu māksliniecisko izglītību, lai gan laikā, kad tur mācījos, neuztvēru to visu pārāk nopietni, bez tā pamata droši vien šobrīd būtu pavisam citur. Pēdējo gadu laikā Gulbenes pusē nesanāk būt pārāk bieži, esmu lēnām ieaudzis Rīgā. Ir prieks Mākslas akadēmijā redzēt arī citus gulbeniešus. No laukiem nāk daudz labumu!” stāsta A.Lācis. ◆
Par artūru
◆ Dzimis: Gulbenē 1990.gada 27.janvārī. 24 gadus vecs.
◆ Izglītība: Ozolkalna pamatskola, Gulbenes mākslas skola, Valmieras mākslas vidusskola, Latvijas Mākslas akadēmija.
◆ Hobiji: zīmēt jocīgas lietas, spēlēt datorspēles, neskatīties televīziju.
