Kopš rudens Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļa regulāri uzņem pa kādam jaunam pacientam ar aizdomām par saslimšanu ar toksisko hepatītu.
Kopš rudens Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļa regulāri uzņem pa kādam jaunam pacientam ar aizdomām par saslimšanu ar toksisko hepatītu. Tuvojas gadumija, un, iespējams, būs jauns papildinājums ar saslimušajiem.
Domājot par to, “Dzirkstele” dodas uz infekciju nodaļu. Uz sliekšņa jau pirmā satikšanās ar sīku, trauslu sievieti. Viņai ir izteikti dzeltena sejas krāsa un acu āboli. Uzsākam sarunu. Sieviete neslēpj, ka ir saindējusies. “Mani pacienāja ar alkoholu. Pašai nav tādas naudas, lai pirktu,” saka viņa.
Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļas statistika liecina, ka divu mēnešu laikā te nonākuši kopumā 23 pacienti aizdomās par saslimšanu ar toksisko hepatītu, divi ir miruši, viens pārvests uz Rīgas Katastrofu medicīnas centru. No visiem Gulbenes slimnīcā nonākušajiem pacientiem vairāk nekā puse – 13 – ir sievietes. Tas izskaidrojams ar to, ka sievietes organisms ir jutīgāks. Visi pacienti – gan sievietes, gan vīrieši – ir 40 līdz 50 gadus veci. No visiem šiem pacientiem 12 ir Gulbenes un Lizuma iedzīvotāji, 11 – Alūksnes rajona, galvenokārt Pededzes pagasta iedzīvotāji. Pirmais pacients ar toksiskā hepatīta pazīmēm Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļā nonāca 18.oktobrī.
Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļas vadītāja Ērika Balode laikrakstu informē, ka slimnīcas visas palātas ir pārpildītas ar šiem pacientiem, jo pagaidām izrakstīti ir tikai seši. Vairums pacientu slimnīcā ārstējas ilgstoši. “Slimnīcā šos pacientus tikai apārstējam. Varbūt vispār viņiem turpmāk ir jādzīvo kā uz pulvermucas. Dažam atklājam blakus saslimšanas. Ir tādi, kas sirgst arī ar hronisku C hepatītu. Vēl kādam toksiskais hepatīts ir uz vecas aknu cirozes fona,” saka viņa.
Alūksnes rajona Pededzes pagasta 44 gadus vecais iedzīvotājs piekrīt anonīmai sarunai un stāsta, ka dzēris it kā Krievijā rūpnieciski ražotu šņabi. Garšojis savādi – it kā tam būtu vairāk grādu nekā vajadzētu. Tomēr pudele iztukšota līdz galam.
Anonīmais pacients no Pededzes pagasta apgalvo, ka viņš neesot nekāds alkoholiķis. Viņam ir darbs, ir sakārtota dzīve, bet tagad jau astoņas nedēļas nākas ārstēties slimnīcā.
“Es nevienam to nenovēlu – tā saslimt. Tās ir bezmiega naktis, tas ir nespēks, bezspēcība,” saka viņš. Vīrietis senāk jau pārslimojis “botkinu”, tāpēc, atkal ieraugot, ka viņa acu āboli ir dzelteni, nekavējoties meklējis mediķu palīdzību. Iespējams, tieši tas arī palīdzējis. Jo ātrāk sākas ārstēšanās, jo efektīvāka tā ir. Uz jautājumu, kā apkarot šo sērgu pierobežā, viņš atbild: “Domāju, ka tas notiks pats no sevis. Tie, kas jau nonākuši slimnīcā, vairs negribēs, lai kaut kas tāds atkārtotos. Savukārt tie, kas nodarbojas ar nekvalitatīva alkohola tirdzniecību, drīz vairs neriskēs to darīt. Tas kļūst bīstami viņu dzīvībai.”
Toksiskais hepatīts nav infekcijas slimība, tāpēc par ārstēšanos slimnīcā pacientiem ir jāmaksā pilnā apmērā un nekādu atvieglojumu nav. Taču vairums šo pacientu ir trūcīgi cilvēki, tāpēc par viņu ārstēšanos maksā pašvaldība. “Ja pacients te ārstējas divus mēnešus, tad tas izmaksā daudz. Turklāt katrs pacients saņem tādu ārstēšanu, kāda ir nepieciešama. Nezinām, kā būs ar samaksu no Valsts Obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras, jo katram slimniekam vidējais ārstēšanas ilgums būs lielāks nekā parasti. Tāpēc Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča ir vērsusies Veselības ministrijā par papildu līdzekļu piešķiršanu,” stāsta ārste. Neviens pacients neesot izteicis vēlmi ziņot policijai par to, ka ir indēts ar nekvalitatīvu alkoholu. Slimnīca ir sniegusi policijai informāciju par šiem saslimšanas gadījumiem.
“Daudzi pacienti nevar pateikt, kurā brīdī ir saindējušies, dzerts ir gan veikalā pirkts alkohols, gan “krutka”. Daudzi saka, ka pirkuši alkoholu Pleskavā, tirgū. Pat atzīst, ka šim alkoholam bijusi citāda garša nekā parasti, bet vienalga ir dzēruši. Kāda sieviete bilda, ka viņai palikusi nelaba dūša, bet ieteikts tālab uzdzert vēl otru glāzīti, lai nelabums pāriet. Dažs, nonākdams slimnīcā, saka: “Es vēl vakar dzēru!” Viens saka, ka ir pacienāts ar alkoholu pēc cūkas kaušanas kaimiņos, cits bijis ciemos svinēt dzimšanas dienu. Vēl kādam, kā jau tas laukos ir ierasts, ar pudeli samaksāts par darbu. Neviens neuzrāda, kur nekvalitatīvais alkohols ir pirkts. Kāda paciente no Lizuma sacīja, ka laukos alkoholu pievedot klāt. Kādam alūksnietim vaicāju, kāpēc dzēra “krutku”, ja cilvēki ir brīdināti, ka var saindēties. Atbilde bija: “To es zināju, bet bija jāsvin dzimšanas diena! Visi nevar atļauties alkoholu pirkt veikalā. Tādas naudas mums nav,” stāsta Ē.Balode. Viņa ir satraukta, ka cilvēki nebaidās, riskē dzert nesertificētu alkoholu. Turklāt ne visi tie ir alkoholiķi. “Te ir runa arī par to cilvēku atbildību, kas nopērk nekvalitatīvu alkoholu, dzer to paši un vēl citus uzcienā,” bilst ārste. Viņa arī uzsver, ka daudzi indīgo alkoholu dzērušie tā arī staigā dzelteni un nemeklē ārsta palīdzību. “Tas ir velti, ja kāds domā, ka saslimšana pāries pati no sevis. Toksiskās izmaiņas būs jūtamas. Turklāt var būt izmaiņas ne tikai aknu, bet arī nieru darbībā. Var rasties dažādas blakus saslimšanas, piemēram, mazasinība,” klāsta Ē.Balode.
Ārste saka, ka pēc medicīnas statistikas datiem kopš rudens ar toksisko hepatītu slimo iedzīvotāji, kas dzīvo tuvu Latvijas un Krievijas robežai. Kurzemē par šādu kaiti nav dzirdēts. Tāpēc, tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaungadam, viņa piekodina: “Vajag dzert ar mēru un veikalā tirgotu sertificētu alkoholu, vislabāk – Latvijas preci.”
Jau rakstījām, ka 30.oktobrī Gulbenē no saindēšanās ar nezināmas izcelsmes alkoholu slimnīcā mirusi 42 gadus veca sieviete. Savukārt Gulbenē 27.novembrī drīz pēc ievietošanas slimnīcā no saindēšanās ar alkoholu miris 62 gadus vecs vīrietis. Šis ir vienīgais ar nekvalitatīva alkohola lietošanu saistītais gadījums, par kuru policija ir uzsākusi kriminālprocesu.
