Astma ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Turklāt tā varbūt visa vecuma cilvēkiem.
Astma ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Turklāt tā varbūt visa vecuma cilvēkiem. Latvijā no 2453 aptaujātajiem cilvēkiem 100 (apmēram četri procenti) ir slimo ar bronhiālo astmu. Statistikas par bronhiālo astmu Gulbenes rajonā un visā Latvijā nav, turklāt vieglākos alerģiju gadījumos cilvēki pat nemeklē ārstu.
“Latvijā no visiem bronhiālās astmas slimniekiem gandrīz puse slimo smagā formā. Tas rada darba un skolas kavējumus un ierobežo fiziskās aktivitātes,” saka Gulbenes tuberkulozes un plaušu slimību kabineta vadītāja Jūlija Landsmane.
Astma ir hroniska elpceļu patoloģija. Šai slimībai pamatā ir alerģisks iekaisums un paaugstināts elpceļu jutīgums pret dažādiem kairinātājiem. “Astmas lēkmes laikā pacientam rodas aizdusa, sauss klepus. Lēkme strauji sākas un pēkšņi var pāriet. Tā visbiežāk sākas naktī vai agri no rīta no 3.00 līdz 7.00. Cilvēki klepo un sēc, krūšu kurvis čīkstoši un pīkstoši trokšņo, un šos trokšņus pacients bieži dzird pats,” skaidro J.Landsmane.
Izpaužas ar elpas trūkumu
Bronhiālā astma izpaužas ar elpas trūkumu, īpaši pēc kontakta ar alergēniem vai pēc fiziskas slodzes.
“Ne vienmēr bērniem bronhiālā astma izpaužas ar apgrūtinātu elpošanu. Var būt tikai sauss, kairinošs klepus, īpaši naktī vai agri no rīta. Pusei ar astmu slimo bērnu šī kaite sākusies pirmajā mūža gadā. Apmēram trešdaļai bērnu astma turpinās līdz pieauguša cilvēka vecumam. Vieglas slimības norises gadījumā 80 procentiem bērnu veselība uzlabojas,” atzīst J.Landsmane.
Medicīnas speciālisti paredz, ka astmas problēma turpmākajos gados kļūs aizvien aktuālāka, turklāt tā ir slimība, kas, tāpat kā cukura diabēts, ir jāpieņem kā dzīvesveids un jau no mazotnes jāmācās ar to sadzīvot. Ārsti atzīst, ka astma, kas sākusies bērnībā, pusaudžu gados pubertātes laika pārmaiņu dēļ uz laiku var pat izzust.
“Ir bijuši gadījumi, ka sievietei pēc bērna piedzimšanas astma pazūd un atkal parādās klimaksa laikā. Tas liecina, ka izmaiņas organismā veicina astmas attīstību vai pazušanu. Astma ir hroniska slimība. Tā vienmēr ir cilvēkā,” atzīst J.Landsmane.
Jānoskaidro alergēni
Tomēr slimniekiem ir jāzina, ka tā pēc laika atkal var uzliesmot. Tāpēc ir svarīgi veselību regulāri kontrolēt un izvairīties no tiem alergēniem un kairinātājiem, kas izraisa saasinājumu. Šie alergēni jānoskaidro jau bērnībā. Par lielākajiem riska faktoriem tiek minēts nelabvēlīgs, mitrs klimats, vides vai arī pārtikas piesārņojums, nevēdināmas telpas un mitri, piepelējuši dzīvokļi un mājas, mājdzīvnieki, augu putekšņi, arī smēķēšana. Daudziem problēmas sākas pavasarī, kad daba zied un gaisā ir daudz ziedputekšņu, citiem astmas lēkmes var radīt rudenīgais trūdu gaiss.
“Pavasarī, tā kā ir novājināts organisms, progresē hroniskās slimības, arī astma,” atzīst ārste.
Turklāt bērniem lielu ļaunumu nodara tas, ja vecāki smēķē, jo, lai arī vecāki nedara to telpās, kurās ir bērns, izelpā esošie alergēni nokļūst apkārtējā vidē, kaitējot bērna veselībai.
Liela nozīme nervu sistēmai
“Astmas lēkmes var provacēt daudzi faktori. Tie var būt mājas putekļi, mājdzīvnieku spalvas, ziedputekšņi, prusaki, uztura alergēni, kas ir vēžos, zemenēs, tomātos, citronos, apelsīnos, zivīs, olās, riekstos, medū, šokolādē un svaigā pienā, daži medikamenti, auksts gaiss un asas smakas,”saka J.Landsmane.
Ārste uzsver, ka liela nozīme bronhiālās astmas attīstībā ir nervu sistēmai. Kādreiz bērnam lēkmes sākas tikai tāpēc, ka strīdas tēvs ar māti.
“Zinot astmas galvenos izsaucējus, var censties no tiem izvairīties. Pašlaik astma ir slimība, ko nevar pilnīgi izārstēt, tomēr mūsdienu sabiedrībā cilvēkam nav iemesla ciest no astmas simptomiem, jo desmit gadu laikā nepieciešamie medikamenti bronhiālās astmas ārstēšanai – inhalējamie preparāti un ierīces – ir uzlaboti. Parādās dažāda tipa krājtelpas,” skaidro J.Landsmane. Ārste atzīst, ka, ievērojot ārstēšanas terapiju un kontrolējot lēkmju uzliesmojumus, pacientam iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
“Mūsdienu sabiedrība palīdz astmai progresēt. To apliecina fakts, ka attīstītajās valstīs astmas slimnieku skaits turpina strauji palielināties,” saka J.Landsmane.
Fakti
Astmas lēkmes var izraisīt arī mājas putekļu ērcīte un to izdalījumi. Tāpēc ģimenēs, kurās ir astmas slimnieki, jāmazgā gultas veļa un pārklāji reizi nedēļā karstā ūdenī. Spilveniem un matračiem lieto gaisu necaurlaidīgus apvalkus. Atbrīvo istabas, īpaši guļamistabas, no pārklājiem un mīkstām mēbelēm, kas uzkrāj putekļus. Jālieto putekļu sūcējs ar filtriem. Bieži jāvēdina telpas.
Izvairoties no iekštelpu alergēniem, iespējams novērst astmas rašanos, it īpaši zīdaiņiem.
Kad putekšņu alergēnu daudzums gaisā ir vislielākais vai ārā gaiss ir piesārņots, turi logus un durvis aizvērtus.
Bronhiālās astmas cēloniskā saistība ar alerģiskajām iesnām ir visai izteikta. Pētījumi liecina, ka 65 līdz 88 procentiem pieaugušo un apmēram 75 procentiem ar astmu slimo bērnu ir arī alerģisks rinīts.
Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas uzliesmojumu. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, tad, pacientam elpojot caur muti, lielāks daudzums alergēnu nokļūst tieši plaušās.
Lai gan astmas izcelsme ir saistīta ar iedzimtību, bērnu iespējams no tās pasargāt, ja nesmēķē grūtniecības laikā, sargā bērnu no tabakas dūmiem, pasargā no putekļiem un saskarsmes ar kaķiem un citiem mājdzīvniekiem.
