Kumeļiem, kuri dzimuši pēc 2009.gada 1.jūlija, kā arī tiem zirgiem, kam vēl nav zirga pases, nepieciešams implantēt elektronisko identifikācijas čipu. Pārējiem zirgiem, kuri jau ir reģistrēti, čipu ieviešanai ir noteikts pārejas laiks. Gulbenes novadā čipu ievietošanu veic divi sertificēti zirgu vērtētāji – zirgkope Anita Aizpuriete no Stāmerienas un veterinārārste Gunta Gžibovska no Galgauskas pagasta. Zirgus, kas dzimuši līdz 2009.gada 30.jūnijam un kuriem ir izsniegta pase, uzskata par apzīmētiem, tāpēc tiem elektroniskā identifikācija netiek prasīta.
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Pilssēta” īpašniece Anita Aizpuriete, kura jau daudzus gadus nodarbojas ar zirgkopību, uzskata, ka noteikums par čipu ievietošanu, par kuru vienojušies Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji, ir vēl viena prasība, lai sarežģītu zirgkopēju dzīvi. “Direktīvas ir izdotas, un mēs tām paklausīgi sekojam. Noteikuma mērķis, ka čips palīdzēs novērst iespēju, ka pārtikā varētu tikt izmantota zirgu gaļa, ja to ārstēšanā izmantoti aizliegti medikamenti, šķiet smieklīgs aizbildinājums. Cik man zināms, Latvijā gaļai aiziet ļoti niecīgs zirgu procents,” saka A.Aizpuriete.
Lai pareizi ievietotu čipu ir jāpabeidz speciāli kursi, kam varēja pieteikties līdz februārim. To varēja darīt arī veterinārārsti, kam nav zirgu vērtētāja sertifikāta. “Veterinārārsts jau var ielikt kumeļam čipu, bet viņam nav tiesības vērtēt zirgus, tātad sagatavot zirgam pasi. Tas nozīmē, ka zirga īpašniekam būs jāuzaicina divi speciālisti – viens, kurš ieliek čipu, otrs -, kurš sagatavo pirmdokumentus zirga pases sagatavošanai, jo zirgam ir vajadzīgs gan čips, gan pase, bet tas maksā naudu,” spriež A.Aizpuriete.
Uz visu mūžu
Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” Ziemeļaustrumu reģiona vadošā speciāliste Nora Klūga skaidro, ka elektroniskais mikročips ir maza izmēra mikroshēma, kas ietverta bioloģiski neaktīvā kapsulā. Zirgiem to injicē kaklā pakauša saites apvidū zem krēpēm. Mikročips satur zirga identifikācijas numuru, ko iespējams nolasīt ar atbilstošu ierīci – skeneri. “Skeneris zirga īpašniekam nav jāpērk. Tas ir arī pietiekami dārgs. Zirgs pēc noteikumiem jāapzīmē sešu mēnešu laikā pēc dzimšanas, jo pusgada laikā dzīvnieks var mainīt, piemēram, krāsu,” atgādina speciāliste. Čips dzīvniekā paliek visu viņa dzīves laiku. Tas nodrošinās dzīvnieka identifikāciju, kā arī ļaus izsekot tā izcelsmei tirdzniecībā un ciltsdarbā. Tiesa, darba zirgiem laukos čipa nepieciešamība ir apšaubāma, jo Latvijā zirgkopība nav tik attīstīta. Čipi ir noderīgi sporta zirgiem, kuri tiek vesti uz sacensībām ārzemēs. Zirgus nevarēs arī nozagt, jo pēc čipa tos varēs viegli atrast.
Ar modernāku pasi
Mikročipus kumeļiem iespējams iegādāties ar datu centra palīdzību. Čips maksā 4,84 latus. Zirga pase šobrīd maksā 5 latus. N.Klūga norāda, ka būs jāprecizē arī zirgu pases. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, pasē ierakstiem būs jābūt trīs valodās – latviešu, angļu un arī franču. Līdz šim ieraksti bija tikai divās valodās.
Elektroniskie apzīmējumi ir paredzēti arī liellopiem. Tā būs krotālija ar tajā iekļautu čipu. Tās paredzēts ieviest no 2011. līdz 2012.gadam. Aitām elektroniskā apzīmēšana paredzēta no 2011.gada.
