Vakar Gulbenē viesojās izglītības un darba tirgus speciālists Kristians Frederiksens no Storstromas reģiona Dānijā, lai ar Vidzemes reģiona, arī Gulbenes rajona, pārstāvjiem vienotos par iespējamo sadarbību izglītībā.
Vakar Gulbenē viesojās izglītības un darba tirgus speciālists Kristians Frederiksens no Storstromas reģiona Dānijā, lai ar Vidzemes reģiona, arī Gulbenes rajona, pārstāvjiem vienotos par iespējamo sadarbību izglītībā.
“Valmierā, tiekoties ar Dānijas delegāciju, vēlreiz pārliecinājos, ka ir vērts sadarboties ar šo reģionu. Jau pērn, viesojoties Storstromas reģionā, atzinu, ka nepieciešama sadarbība pieaugušo izglītošanā. Gulbenes rajons Vidzemes reģionā ir otrais mazākais, bezdarbs ir aptuveni desmit procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Rajonā nenodarbojamies ar rūpniecību, bet galvenokārt ar lauksaimniecību. Iedzīvotājiem ir jāprot pārkvalificēties, lai spētu iekļauties darba tirgū,” Dānijas pārstāvim lakoniski paskaidroja Gulbenes rajona padomes un pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne atzina, ka pieaugušo izglītībā palīdz izveidotais sabiedriskais interneta pieejas punkts (SIPP). 70 procenti no visiem bibliotēkas klientiem ir vecumā no 45 gadiem, kam arī lietderīgi būtu lietot SIPP piedāvājumu – dažādas datu bāzes, kas sniedz vispusīgu informāciju. Viņa norāda, ka arī bibliotēkai būtu nepieciešama sadarbība, informācijas un zināšanu apmaiņa ar kolēģiem un speciālistiem Dānijā.
SIA mācību centra “Austrumvidzeme” direktore Aija Kalēja informē, ka mācību centrs piedāvā 70 dažādas programmas pieaugušo izglītošanā. Tās visas ir licencētas Izglītības ministrijā un arī valsts darba inspekcijā. “Austrumvidzeme” ir ceturtajā vietā no 90 mācību iestādēm, kas iztur valsts pasūtījumu konkursos. “Līdz šim visu esam sasnieguši paši saviem spēkiem, tomēr būtu nepieciešams piedalīties projektos, kas varētu būs saistīti ar dāņiem,” secina A. Kalēja.
Kristians Frederiksens norāda, ka Storstromas reģionā ir 260 tūkstoši iedzīvotāju, zems bezdarba līmenis, jo valstī ir gandrīz simts procentu nodarbinātība. “30 procenti darbaspēka katru gadu maina nodarbošanos. Cilvēkiem dota iespēja atrast īsto vietu. Likums paredz, ka pašvaldībām un uzņēmumiem obligāti darbā jāpieņem bezdarbnieks. Bezdarbniekiem pienākas apmācība. Citi uzskata, ka tā ir kā sods, citi to izprot kā pārkvalificēšanos. Ar katru gadu samazinās to vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kas izvēlas pieaugušo profesionālo izglītību. Pensionētiem cilvēkiem tiek piedāvāts strādāt, un patiesībā gandrīz ar varu vēlamies iekļaut viņus darba tirgū,” savu pieredzi atklāj K. Frederiksens.
Gan K.Frederiksens, gan Vidzemes reģiona izglītības iestāžu un firmu pārstāvji atzina, ka sadarbība pastāvēs un dibinās jaunus kontaktus. Iespējama pieredzes apmaiņa gan ar pasniedzējiem un izglītojamajiem, kā arī informācijas apmaiņa. Izskanēja viedoklis, ka Latvijā būtu nepieciešams izstrādāt vienādas profesionālās izglītības programmas ar Eiropu, lai cilvēki, ieguvuši sertifikātu kādā specialitātē, varētu doties uz kādu no Eiropas Savienības valsti un arī tur konkurēt darba tirgū.
