Pagājuši četri mēneši, kopš Gulbenes novada domes ekspriekšsēdētājs Andris Apinītis (“Reģionu alianse”) ir pagājis malā no vietējās politikas. Viņa krēslā tagad ir otrs Andris – Vējiņš. Kādi ir A.Apinīša vietējās politikas vērojumi, noraugoties “no malas”?
“Protams, mani interesē novadā notiekošais, jo turpinu tepat dzīvot. No trim manām meitām divas ir te. No septiņiem mazbērniem četri ir šeit. Tā ka mani, protams, interesē, kas te, novadā, notiek. Novada domē turpina strādāt mana sieva un meita. Taču šajā sakarā ģimenē ir diezgan stingri norunāts – darba lietas mēs uz mājām nenesam. Tā tas bija jau tad, kad vēl vadīju novada domi. Citādi nevar. Mājās par darbu nav jārunā, jo citādi cilvēks var galīgi traks palikt. Uz mūsu mājām nekādas baumas no novada domes netiek nestas. Sieva man saka: “Tev ir jāiet no tā visa prom.” Droši vien taisnība. Kaut gan man tā daba ir tāda, ka gribas zināt, kas notiek.
Par laimi, ir arī sagadījies tā, ka ne sievu, ne meitu es novada domē darbā neesmu pieņēmis. Sieva tur jau strādāja, pirms kļuvu par novada domes priekšsēdētāju, bet meita tika pieņemta darbā, kad es tur vairs nestrādāju. Tāpēc viņu iekārtošanu “siltās vietās” man pārmest ir grūti,” saka A.Apinītis.
– Pārstāvat “Reģionu aliansi”, kura iepriekš novada domē ir bijusi pie varas, bet tagad atrodas opozīcijā.
– Mūsu partijas deputāti arī nobalsoja par Andri Vējiņu (ZZS) kā jauno Gulbenes novada domes priekšsēdētāju. “Reģionu alianse” arī tika aicināta koalīcijā, bet tie uzstādījumi bija tādi interesanti. Apmēram tā – kā priekšnieks teiks, tā jābalso! Nu, paklau… Mums pašiem savā partijā bija tāds uzstādījums, ka Rīga mums neko nediktēs. Tā arī notika un notiek. Nesaņemam nekādus norādījumus no augšas. Mēs paši zinām, kā te, uz vietas, ir labāk. A.Vējiņa veidotajai koalīcijai ir jāsaprot, ka viņiem ir tikai vienas balss pārsvars. Ir jāstrādā visiem deputātiem! Jau pagājušajā sasaukumā to novēroju, ka viens no deputātiem ieradās labi ja uz pusi no visām domes sēdēm. Ja pietrūkst laika jautājumus izpētīt, iedziļināties, tad atliek klausīties, ko kāds diktē, vai jāpaļaujas uz kolēģiem, kuri konkrēto jautājumu ir rūpīgāk izpētījuši.
– Kādi ir pirmie iespaidi, attālināti sekojot novada domes darbam?
– Secinājumus izdarīt vēl ir pāragri. Nākamais gads parādīs. Pagaidām vēl nav skaidrības par pašvaldības budžetu. Tie varētu būt kādi 25 vai 26 miljoni eiro kopā ar visām skolotāju algām. Palielināsies minimālā alga, kas zināmā mērā satricinās pašvaldības visu atalgojuma piramīdu. Būs jātiek galā, kaut nebūs viegli. Ir man jau dažas atziņas saistībā ar domes jaunās vadības satraukumu par to, ka iepriekšējā sasaukumā it kā esot notikusi izšķērdība un izsaimniekošana. Valsts kontrole taču tikko izvērtēja domes darbu. Pusotru gadu pētīja! Un tādu pārmetumu nebija. A.Vējiņš to zina, pats taču pagājušajā sasaukumā četrus gadus bija un darbojās finanšu komitejas sastāvā. Vai ir to aizmirsis?
Gribas pastāstīt anekdoti par diviem priekšsēdētājiem. Vecais, no amata projām ejot, jaunajam atstāja trīs vēstules un piekodināja, lai atver tās un lasa, kad klāsies pavisam grūti. Anekdote vēstī, ka pirmā vēstule tikusi atvērta visai ātri un tajā vecais jaunajam priekšsēdim ieteicis visās nebūšanās vainot priekšteci. Pēc kāda laika jaunajam priekšsēdētājam vajadzība spieda atvērt jau otro vēstuli, kurā ieteikts turpināt gānīties par priekšteci, bet nedaudz sākt kritizēt arī savu darbu un atzīt kļūdas, solīt laboties. Tad pienācis brīdis, kad arī šāda politika vairs nedeva vēlamo efektu un bija jāatver trešā vēstule, kurā bija rakstīts: “Raksti tagad pats trīs vēstules!”
– A.Vējiņš noliedz, ka viņam būtu kāds “melnais saraksts” ar domes darbiniekiem, no kuriem jāatbrīvojas, bet…
– Kuluāros tādas runas ir. It kā viņš esot solījis, it kā pats to nav izdomājis. Kam solījis? To viņš nedrīkstot teikt. Tad jautājums – kas uz to bīda? Skaidri ir jāsaka! Es saprotu, ka var kāds no darbiniekiem nepatikt. Bet pie mums Latvijā nav tādas kārtības kā ASV, kur jaunais valsts prezidents, pie varas nākot, nomaina visus savas pakļautības darbiniekus līdz pat apkopējiem un sētniekiem. Kad gāju projām no priekšsēdētāja darba novada domē, es atvadoties kolēģiem teicu: “Jūs būsiet vajadzīgi, ja jūs būsiet zinoši, kompetenti un strādāt griboši. Ja ne, jūs nebūsiet vajadzīgi nevienam.” Gulbenes novada domē jau pirms kāda laika ir bijusi diskusija par to, ka varbūt pašvaldības izpilddirektoru arī vajadzētu pieņemt darbā uz noteiktu sasaukumu – četriem gadiem. Bet likumi Latvijā to neparedz! Pie mums pašvaldībās šādos amatos ir beztermiņa līgumi. Lai darbinieku atbrīvotu, ir jābūt nopietnam iemeslam. Vai tas ir labi vai slikti? Par to mēs varam strīdēties. Katram ir savi uzskati. Pagaidām izskatās, ka tas, ko jaunais novada vadītājs sludina, šur tur iet šķērsām. Gribas atgādināt – mums ir parlamentāra republika. Es personīgi arī esmu nevis prezidentālas, bet parlamentāras republikas piekritējs. To, ko nozīmē viena cilvēka vara valstī jau parādīja 1940.gads. Jā, kad viens ir pie varas, visi procesi virzās ātrāk, bet – līdz brīdim, kad šis ģēnijs kļūdās. Es esmu pret autoritāru un par demokrātisku vadības stilu. Tajā skaitā arī šeit, Gulbenes novada pašvaldībā. Mums šobrīd domē tomēr ir 17 deputāti, kuri katrs pārstāv noteiktu iedzīvotāju daļu. Tas būtu jāņem vērā! Šobrīd jūtu, ka dominē viena cilvēka domas un pārliecība, ka tās ir tās pareizās domas. Ja kāds runā pretī, tad… Mums jau ir viens piemērs!
– Līdzšinējā domes galvenā speciāliste kultūras jomā Edīte Siļķēna?
– E.Siļķēnas atlaišana no darba bija kļūda. Vajadzēja meklēt kompromisus. Viena pagale gan nedeg, bet… Var visu ko teikt, pārmest naudas izsaimniekošanu, taču man šķiet – šis nav patiesais konflikta iemesls. Lietas būtība šajā gadījumā bija runāšana pretī. Kultūras darbinieki ir tie, kas negrib taupīt pašvaldības naudu savai nozarei, bet viņi ir arī tie, kuri netaupa savu brīvo laiku. Viņi ir kultūras patrioti! Tas, ka novada domē ir notikusi galvenā kultūras speciālista maiņa brīdī, kad notiek gatavošanās nākamā gada lielajiem Latvijas Dziesmu un deju svētkiem, tas ir nopietns signāls. Lai veicas domes darbiniekam, kurš nāk strādāt E.Siļķēnas vietā!
– Tautai patīk, ka A.Vējiņš ir ierobežojis domes automašīnu izmantošanu! Atbalstāt?
– Ja vēl A.Vējiņš uz pusi visiem darbiniekiem samazinātu algas, tas tautai vēl vairāk patiktu! Gribas atcerēties priekšvēsturi. Pirms astoņiem gadiem, kad veidojās Gulbenes novada pašvaldība, šis jautājums par dienesta transportu jau tika apspriests un izlemts. Ne visi novada domes darbinieki toreiz dzīvoja un tagad dzīvo Gulbenē, tāpēc tika piešķirtas dienesta automašīnas, lai cilvēki varētu atkļūt no mājām uz darbu. Īsti godīgi un pareizi pret pārējiem iedzīvotājiem novadā tas nebija. Piekrītu. Taču tagad… Darbiniekam jābrauc komandējumā uz Rīgu. Viņš vispirms no saviem laukiem ar savu auto dodas līdz Gulbenei, pārsēžas darba automašīnā, izbraukā Rīgu, atgriežas, pabraucot garām savai mājai, Gulbenē pārsēžas savā automašīnā un dodas mājup.
Ko es par to visu domāju? Sabiedrībai kopumā un arī pašvaldībai, tās darbiniekiem ir jākļūst turīgākiem, tad šāds jautājums par dienesta automašīnu izmantošanu atkritīs pats no sevis. Uzņēmējdarbībā, kur darbiniekiem tiek maksātas pietiekami lielas algas, darba devējs neinteresējas, kur cilvēki dzīvo un kā viņi tiek uz darbu. Tā ir katra paša darīšana. Tas ir visgodīgākais variants. Gulbenes novada pašvaldībā vēl tik bagāti neesam. Uzskatu, ka, piemēram, pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem vajadzētu nodrošināt iespēju 24 stundas diennaktī izmantot transportu darba vajadzībām. Pašvaldības izpilddirektoram arī nedrīkst atņemt darba automašīnu. Vai tad šajā amatā darbadiena ir jāpavada tikai uz vietas domes telpās un nav nekur jābrauc? Ir jau domei divi šoferi ar automašīnām, kuri izvadā, kur vajag. Var jau arī tā to risināt. Šādā risinājumā ir daudz populisma, taču ir arī racionālais kodols. Neapstrīdu. Bet kāpēc vienam domes nodaļas vadītājam ir darba automašīna, bet citam nav?
