Par eiro ieviešanas aspektiem atmiņās un pārdomās dalās Valgas pilsētas mērs Kalevs Harks. Viņš viennozīmīgi ir eiro ieviešanas atbalstītājs Igaunijā un iesaka to darīt arī Latvijā.
Eiro nav vainīgs, ka Eiropā ir krīze
Vispirms notika sagatavošanās darbi. Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās jau divus gadus pirms eiro ieviešanas cenas paralēli tika norādītas gan kronās, gan krietni mazākā šriftā arī eiro. Vislielākais darbs, protams, bija saistīts ar kases aparātu pārprogrammēšanu.
“Pārorientēties nebija viegli. Visiem Igaunijas iedzīvotājiem pa pastu nosūtīja mazus vienkārši lietojamus kalkulatorus, ar kuriem bija ātri un ērti uzzināt cenu vienā vai otrā valūtā. Tiesa, man tā arī negadījās redzēt, ka šos kalkulatorus kāds izmantotu,” smaida K.Harks. Tolaik viens eiro maksāja 15,6466 kronas. Galvā to precīzi izrēķināt nav vienkārši.
Pirms eiro ieviešanas Igaunijā bija daudz runu par to, vai un kā mainīsies cenas. Bija bažas, ka cenas palielināsies. Valdība solīja, ka, ieviešot eiro, tā nenotiks. Notika pat īpaša valdības rīkota kampaņa “Eiro cenas necels”, taču laiks parādīja, ka cenas tomēr palielinājās diezgan jūtami. K. Harks uzskata, ka tas notika ne tikai naudas maiņas dēļ. “Mēs zinām, ka pirms naudas maiņas daudzi ražojošie un servisa uzņēmumi savas cenas turēja ļoti zemā līmenī. Arī darba atalgojums Igaunijā, tāpat kā Latvijā, bija zems. Cenu celšanās bija tikai laika jautājums, un uzņēmēji to saprata,” atceras Valgas mērs.
Tolaik vēl neviens neko nezināja par Grieķijas, Portugāles un citu valstu finansiālajām problēmām. Uzņēmējiem bija pārliecība par eiro stabilitāti, arī iedzīvotāji nešaubījās, ka Igaunija, pievienojoties eirozonai, būs tikai ieguvēja un dzīves līmenis augs straujāk. “Eiro nav vainīgs, ka tā nenotiek. Vainīga ir visa Eiropas ekonomiskā sistēma kopumā. To var salīdzināt ar savienoto trauku likumu. Ja naudai, pakalpojumiem un darbaspēka kustībai nav robežu, tad visu laiku notiek izlīdzināšanās jeb balansēšanas process. Tas ir grūti un sarežģīti, taču ar eiro ir labāk. Ceļoties preču cenām, mums ir vairāk resursu darba algu celšanai. Atceramies, cik zemas algas Igaunijā bija pirms trijiem gadiem,” komentē Valgas mērs. Viņš piebilst, ka Igaunijā nav mazums arī tādu, kuri joprojām uzskata, ka eiro ieviešana ir kļūda. Vecos cilvēkus, kuri uzskata, ka ar kronām bija vienkāršāk, var saprast. Viņi bija apraduši ar nacionālo naudu. Ir arī cilvēku grupa, kas savas valūtas neesamību emocionāli uztver kā valstiskuma daļēju zaudēšanu.
Jautāts, vai valstī kopumā pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav mazinājusies uzticība eiro, Valgas mērs atbild, ka medijos šos jautājumus cilā daudz, tāpēc, iespējams, nedaudz ir palielinājušās šaubas par eiro nākotni. Domājoši cilvēki zina, ka gan igauņu krona, gan lats jau sen bija piesaistīts eiro. Tiklīdz krīt eiro kurss, tam nekavējoties seko mūsu nacionālās valūtas. “Mēs nedzīvojam šķirti. Piemēram, ja kaut kādas ekonomiskās klizmas skars Vāciju, to sajutīsim arī mēs. Eirozona pārdzīvo ekonomiskas likstas. Nauda ne pie kā nav vainojama. Jautājums ir, kā pārvarēt krīzi,” pauž K. Harks. Viņš nav mierā, ka vairākas valstis tērēja ievērojami vairāk, nekā spēja nopelnīt. Mērs uzskata, ka baltiešiem nav jāmāca dzīvot citi, taču mums ir pieredze, kā pārvarēt krīzes izraisītās grūtības.
Atbalsta ekonomisti
un politiķi
Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Rapps no eiro ieviešanas laika pirms diviem gadiem vislabāk atceras valdības rīkoto reklāmkampaņu par to, ka cenas nepalielināsies, taču pats tam nemaz neticējis. Uzņēmēji krasi pacēla izstrādājumu un pakalpojumu cenas īsi pirms eiro ieviešanas.
“Manā privātajā dzīvē kopš eiro ieviešanas praktiski nekas nav mainījies. Visvairāk cenu pieaugumu jutu jau tieši pirms naudas maiņas. Daudzas lietas kļuva ievērojami dārgākas. Pašlaik varu atļauties ne vairāk kā agrāk, norēķinoties ar kronām, taču arī ne mazāk,” komentē J. Rapps.
Viņš diezgan daudz ceļo, tāpēc, no šāda viedokļa raugoties, eiro ir izdevīgs. Savā ikdienas darbā redaktors pārliecinās, ka eiro ieviešanu vispozitīvāk vērtē ar ekonomiku un politiku saistītās aprindas. Tas lielos mērogos ir labi valstij un tās ekonomikas veicināšanai. J.Rapps novērojis, ka pamazām aizvien vairāk cilvēku Igaunijā atbalsta pāreju uz eiro. Procesa sākumā daudzi emocionāli iebilda pret jauno naudu, jo uz Igaunijas nacionālās valūtas bija tautā labi pazīstami cilvēki. Valdīja viedoklis, ka tā bija skaista nauda. Nu šīs runas ir pieklusušas, un skeptiķi ir pārliecinājušies, ka eiro praktiskajā lietošanā ir ērtāks.
Protams, arī tagad ir diezgan daudz cilvēku, kuri pāriešanu uz eiro sauc par lielu kļūdu. “Tā ir taisnība, ka tautai jāsastopas ar cenu celšanos. Vidusmēra cilvēka algas kāpums nekādi netiek līdzi cenu kāpumam, un tas viennozīmīgi saistāms ar pāriešanu uz eiro,” uzskata J. Rapps.
Rēķina, cik maksātu kronās
Valgā aptaujātie pensionāri lielākoties atzina, ka eiro nauda viņu dzīves līmeni nav cēlusi, bet ar esošo situāciju viņi ir samierinājušies, jo to nevarot mainīt.
Pensionārs Ulo Eriass uzskata, ka labāk bijis saņemt pensiju Igaunijas kronās. “Pensijas lielumā nekas nemainījās. Kāda tā bija kronās, tāda palika arī pēc eiro ieviešanas. Tomēr daudzas preces kļuva dārgākas. Agrāk arī latvieši nāca daudz ko pirkt Igaunijā, bet tagad cenu starpība ir palikusi tikai dažām preču grupām. Es pensijā saņemu apmēram 350 eiro, kas mūsu valstī jau uzskatāma par diezgan normālu pensiju. Taču tā kā lielāki kļuvuši vairāki maksājumi, tad ar šo summu var tikai iztikt līdz nākamajai pensijai. Daudz naudas jāizdod par dzīvokli. Vislabāk klājas tiem pensionāriem, kuri dzīvo divatā un abi saņem šādu pensiju,” skaidro U. Eriass.
Viņš atceras, ka pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas bijis ļoti grūti saprast, vai prece, ko nolēmis pirkt, ir dārga vai lēta. “Arī tagad, kaut pagājuši divi gadi, joprojām veikalos vispirms izrēķinu, cik izvēlētā lieta maksātu kronās, un tikai tad to pērku. Laiku tas, protams, prasa, bet tad zinu, ka neesmu pārmaksājis,” stāsta pensionārs.
Bez īpašas sajūsmas
Uzņēmēji un tirgotāji Valgā pirms diviem gadiem eiro ieviešanu Igaunijā atceras bez īpašas sajūsmas. Valgā pāris simtu metru aiz Latvijas un Igaunijas robežas atrodas privātā kafejnīca – picērija “Riia”, kas tulkojumā no igauņu valodas nozīmē mūsu galvaspilsētas Rīgas nosaukumu.
Kafejnīcas pārdevēja Enne Koroļova skaidro, ka nosaukums “Riia” nav gluži izvēlēts pircēju pievilināšanai no Latvijas, bet tādēļ, ka pie robežas kafejnīcas tuvumā sākas Valkas galvenā iela – Rīgas iela. Vaicāta, ar kādām jūtām savulaik tirdzniecības darbinieki uzņēma eiro ieviešanu, E. Koroļova atbild – ar nekādām. “Sajūsmas un prieka nebija, jo algas palika tādas pašas, kādas bija, bet precēm cenas cēlās. Savukārt pirms eiro ieviešanas mums solīja, ka cenas nemainīsies, bet vēlāk izrādījās – esam apmānīti. Intereses dēļ vairākām precēm noteikto vērtību eiro pārrēķinājām Igaunijas kronās, lai uzzinātu, cik to vajadzētu attiecīgās mantas iegādei, un dažkārt pat bijām pārsteigti par starpību, kas neliecināja par labu eiro,” stāsta pārdevēja.
Viņa piebilst, ka tirdzniecības darbiniekiem atšķirībā no citās jomās strādājošajiem klāt nāca arī apjomīgs papildu darbs, lai eiro cenrāžiem pielāgotu kases aparātus. Dažviet šajā jomā strādājošie neesot gulējuši pat divas diennaktis. Laika gaitā vairāk nolīdzinājušās arī cenas Igaunijā un Latvijā, tomēr E. Koroļova joprojām atzīst, ka labāk bijis dzīvot ar Igaunijas kronām.
Arī Valgas uzņēmējs Aivars Ķīkulis atzīst, ka pēc eiro ieviešanas naudas tēriņš ir palielinājies. Viņš Valgā ir izveidojis autoservisa darbnīcu. “Izdevumi kļuvuši lielāki, tomēr dārdzība nav tik liela, lai mēs steigtos preces iegādāties citās valstīs. Piemēram, tagad Latvijā un Igaunijā preču cenas ir apmēram vienādas. Var piekrist tam, ka pēc eiro ieviešanas mums ērtāk ir veikt norēķinus ārvalstīs. Nekavē valūtas maiņa, var labāk pārskatīt un pārzināt finansiālo situāciju,” apliecina A. Ķīkulis.
Uzņēmējs Igaunijā dzīvo no 1982. gada. Pirms tam viņš strādāja Ukrainā, bet dzimtas saknes meklējamas Latvijā. “Man Igaunijā dzīvo daudz radinieku un paziņu. Tādēļ nolēmu savu uzņēmējdarbību veidot Valgā. Es īsti nepārzinu Latvijas nodokļu sistēmu un nosacījumus uzņēmējdarbībai, tādēļ nevaru spriest, vai Igaunijā biznesu ir ekonomiski izdevīgāk veidot. Taču te ir daudz labāka sociālā joma, pieejamāki un kvalitatīvāki medicīniskie pakalpojumi, un tas viss man lika izšķirties par labu dzīvei un darbam Igaunijā,” apliecina A. Ķīkulis.
