Trešdien pirmo reizi atzīmēja HOPS dienu, lai informētu un pievērstu sabiedrības uzmanību šai postošajai kaitei.
Trešdien pirmo reizi atzīmēja HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) dienu, lai informētu un pievērstu sabiedrības uzmanību šai postošajai kaitei. Latvijā HOPS dienā organizēja bezmaksas plaušu funkcijas pārbaudes. Gulbenē bezmaksas pārbaudes neveica, lai gan ārste Jūlija Landsmane atzina, ka to būtu vērts izdarīt.
“Mums nav spirogrāfa, ar kura palīdzību nosaka maksimāli iespējamā ieelpojamā – izelpojamā gaisa apjomu, kā arī gaisa plūsmas ātrumu elpceļos. HOPS tipisko sīko elpceļu un plaušaudu bojājumu raksturo samazināts maksimālais izelpas ātrums. Šie rādītāji ļauj ne tikai konstatēt slimību, bet arī novērtēt slimības smaguma pakāpi. Lai veiktu spirogrāfiju, ir nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums un, manuprāt, tā saņemšana ir problemātiska,” norāda Gulbenes tuberkulozes un plaušu slimību kabineta vadītāja Jūlija Landsmane. Viņa norāda, ka ar HOPS Gulbenes rajonā slimo daudz cilvēku, galvenokārt vīrieši pēc 60 gadu vecuma. 80 līdz 90 procentos gadījumu HOPS cēlonis ir smēķēšana.
“Šī slimība sākas kā bronhīts. Ja sākumā elpas trūkums un smakšana veidojas pie lielas fiziskas slodzes, tad vēlāk jau pie nelielas slodzes vai pat miera stāvoklī. Vienīgais, kā var apturēt HOPS, ir atmest smēķēšanu. Tikai smēķēšanas atmešana var paildzināt dzīvi, tomēr atgriezenisko procesu, lai plaušas atkal kļūtu veselas, nekas nevar nodrošināt,” uzver J. Landsmane. Gulbenes rajonā ir miruši no HOPS.
HOPS bieži jauc ar citām plaušu un sirds slimībām. Ja pusmūžā cilvēks, kas smēķē vai agrāk ir ilgstoši un intensīvi smēķējis, pie fiziskas slodzes jūt elpas trūkumu, no rīta pamostoties klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām, tad, iespējams, viņš ir slims ar HOPS.
Šī slimība attīstās 15 līdz 20 procentiem smēķētāju pēc 40 gadu vecuma. Gandrīz pusei slimnieku diagnozi apstiprina novēloti, jo pacienti sākotnēji labi adaptējas elpas trūkumam – ierobežo fiziskas aktivitātes un sūdzības izskaidro ar vecumu.
