Tā kā pagājusī nedēļa sākās ar Zinību dienu, tad mans jaunākais dēls sāka apmeklēt bērnudārzu. Sākumā gāja ar lielām asarām, bet pēc tam jau iepatikās. Otrs dēls sāka mācības Gulbenes vidusskolā 2.klasē. Viņš ir sajūsmā par šo skolu. Tā, viņaprāt, esot mājīga. Meita savukārt sāka iet Bērzu sākumskolas 6.klasē. Viņa domā par to, ka ir cītīgi jāmācās, jo nākamajā mācību gadā domā mācīties Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Protams, tam visam klāt vēl ir arī mūzikas un mākslas skolas apmeklēšana. Ar jauno mācību gadu ir sācies jauns ritms. Un, protams, nevar nepieminēt sportu. Dēls Reinis iet brīvajā cīņā pie trenera Dzintara Abakoka. Regulāri notiek treniņi un mači. Treniņi četras reizes nedēļā – tas ir kā minimums, un, ja tuvojas sacensības, tad treniņi ir arī biežāk. Svētdien viņam sacensībās veicās ne tik labi, bet iepriekšējās sacensībās izcīnīja 3.vietu. Dienās, kad viņš ir sacensībās, man ir stress, jo domāju tikai par to, kā viņam veicas.
Pagājušajā nedēļā kopā ar bērniem apmeklēju Rīgas cirka izrādi, kas notika Gulbenes sporta skolā. Bieži cirka izrādes pilsētā nenotiek, tāpēc arī devāmies skatīties. Bērniem cirks ļoti patika. Viņi bija sajūsmā. Bēdīgi bija vienīgi par to, ka klauna nebija. Labi, ka šādi pasākumi tiek rīkoti, jo, ja bērniem tie patīk, tad jau arī vecāki ir apmierināti.
Tāpat kā citi arī es devos sēņot. Pielasījām četrus grozus ar bērzlapēm, ļoti daudz baraviku pielasīja meita. Tagad tās ēdam. Sēnēs bijām arī tad, kad lija lietus. Lietū lasīt sēnes ir jauki. Vakar palīdzējām mammai sakārtot mājas apkārtni. Laiks bija tik karsts, ka neradās sajūta par to, ka ir pienācis rudens, drīzāk – turpinās vasara. Par rudeni vēl nedomāju, tas vēl ir tālu, jo kartupeļu talkā arī vēl nevienā neesmu bijusi.
