Raitis Apalups, pensionārs
Situācija pašreiz pasaulē ir diezgan riebīga – ar visiem vēlēšanu rezultātiem Amerikā, ar gaidāmajām vēlēšanām Vācijā un Francijā, ar to, ka daudzi ir izteikuši vēlēšanos atsaukt sankcijas pret Krieviju un arī prognozes par Krievijas darbību Ukrainā, pat Baltijā, īpaši tiek pieminēta Latvija. Tas viss rada satraukumu. Atliek cerēt, ka viss nokārtosies uz labu un ka veselais saprāts ņems virsroku. Šaubas ir par Eiropas Savienību, jo īpaši tagad, kad Anglija taisās stāties ārā. Tiek runāts arī par Vāciju, Itāliju, Franciju. Tas ir ļoti slikti. Es gan personiski uzskatu, ka ilgi savienības nevar pastāvēt. Kā sabruka Padomju Savienība, tā reiz gals pienāks arī Eiropas Savienībai. Tikai tad sabruks un pārstās eksistēt NATO, un tad jau tā Krievija, ja Putins paliek pie varas vēl nākamajā sasaukumā prezidenta pilnvaru laikā, var izplesties tāpat kā kādreiz. Tas nu gan nebūtu vēlams.
Pārmaiņas, kas notiek Latvijā, kā Sebru Kārlis mēdza teikt, ir viena liela cūcība. Es tur neko labāku nevaru pateikt. Tā ir politiķu bezatbildība, neizlēmība un nesagatavotu lēmumu pieņemšana. Tas ir kaut kāds ārprāts, kas notika, pieņemot budžetu! Tur jau jāguļ ar’ bija, tas taču nav normāli. Es gan atceros kad pats biju Saeimā, kad pieņēma, ja nemaldos, 1996.gada budžetu vai vēlāk, arī to darījām līdz pustrijiem naktī. Tad jau tur neviens neko nedomā, smadzenes atslēgušās, debatēs tik kaut ko muld un nekā konstruktīva. Balsošana notiek automātiski. Lai arī līdz tam ir par visu izspriests, tas nav normāli, ja tik atbildīgam valsts dokumentam nespēj atbildīgi pieslēgties un reāli domāt, jo visi mokās ar miegu. Var taču pārtraukt! Bet nē! Es cita iemesla neredzu, kā vien to, lai novērstu uzmanību rakstītajam.
Neiet mūsu valstij tā, kā vajadzētu. Tik daudz gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs mīņājamies uz vietas. Kaimiņi mums sen aizgājuši garām. Gribot negribot jāatceras tas, ko esmu lasījis par daudzkārt daudzinātajiem Ulmaņlaikiem, kad Latvija gan visām kaimiņvalstīm stāvēja priekšgalā, gan augstu kotējās Eiropā ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu un eksportu. No Lietuvas un Polijas uz Latviju kalpi brauca strādāt. Tagad viss ir otrādi – no Latvijas tūkstošiem cilvēku bēg projām – ne jau laimi meklēt, bet lai elementāri izdzīvotu. Tie desmit eiro pie minimālās algas neko nedod, jo cenas pārtikai un daudz kam citam strauji palielinās. Toties ierēdņi neaizmirst sev algas trekni pielikt. Būtu vismaz ar likumu “iesaldējuši” to nesamērīgo algu celšanu sev. Tās jostas tad savelkam visi, bet kur nu (!) – te viss ir otrādi. Arī tas, kas šobrīd notiek veselības aprūpē, ir ārpus katras kritikas. Es jau arī reizēm izsakos nelojāli Latvijas valstij par rindām, ko salīdzinu ar PSRS laiku rindām. Labāk ir pastāvēt rindā pēc maizes un to dabūt, nevis stāvēt rindā pēc veselības un nomirt. Novēlu visiem jaunajā gadā būt veseliem un pats galvenais – lai miers virs zemes!
Liāna Jansone, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja konsultante-priekšsēdētāja palīdze
Man kā pozitīvam cilvēkam jebkurā situācijā izjūtas ir pozitīvas. Es saprotu visas negācijas, kas satrauc cilvēkus, – jaunie noteikumi un nodokļi, prasības suņu saimniekiem, par ģimenēm, par mikrouzņēmumiem. Uzskatu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, tad ir jāmaina attieksme. Man tas izdodas. Es novēlu to visiem! Tad var pozitīvo skatu uz dzīvi saglabāt. Manas dzīves pozīcija – katrā lietā censties atrast kaut ko labu. Ar sliktām lietām ir jāmēģina cīnīties vai vismaz jāpadara tās maigākas. Bet, ja nav iespējams, tad ir jāmaina attieksme. Nav jau jēgas bezjēdzīgi cepties, tad tiek sabeigta nervu sistēma, sava veselība, attieksme pret cilvēkiem, kas ir blakus. To, kā mēs dzīvojam novadā, nosakām mēs paši. Ja kāds ir gatavs tikai par kaut ko cepties un neko nedarīt, lai kaut ko mainītu, tad tas ir bezjēdzīgi. Ja kāds ir gatavs darīt, lai kaut kādas konkrētas lietas uzlabotu, tad ir kopā jādara. Nevar teikt, ka viss ir slikti, un sēdēt uz lauriem. Tas ir nepareizi, tad nekas nemainās. Tad tikai atliek rūgt kā rūgumpodiem. Mēs jau varam teikt, ka mums te nekā nav, ka te viss ir slikti, ka citiem viss ir labi, bet zināms, ka labi ir tikai tur, kur mūsu nav. Man nav grūti pateikt arī sliktas lietas tikai ar tādu domu, lai vairāk tā nebūtu. Neviens cilvēks tikai ar pliku kritizēšanu nekad neko labu nav padarījis. Kritikai jābūt konstruktīvai. Ja zinām, ka vajag labāk, tad vajag darīt pašam vai vismaz pateikt tiem, kas to var izdarīt. Ir, protams, lietas, ko cilvēks nevar izmainīt, piemēram, slimību. Tā vienkārši ir, var mēģināt ar to sadzīvot, ārstēties, bet var sēdēt un gaudot. Var. Tikai tas neko nemainīs. Lai uz pozitīvas nots arī paliekam visu jauno gadu! Lai Gaiļa dziesma aizdzen visus mošķus!
