Kāpēc ir tāda sajūta, ka mūsu pašvaldībā dažiem deguni ir mākoņos? Vakar sēdēju, klausījos novada domes sēdi, skatījos deputātu svarīgajās sejās. Ārpus darba kārtības uzplaiksnīja jautājums par to, cik jaunu štata vietu novadā šogad izveidots, atbildes nebija. Jautājums paslīdēja garām deguniem un palika karājoties. Un radās asociācija… Vakars pār Gulbeni. Badains debesu sārts. Kaili, nosaluši koku zari, kas pilni ar kraukļiem, kuri paši savā starpā gudri tērgā. Tikai tauta neko nesaprot. Un… tieši tāpēc tauta lasa “Dzirksteli”! Tieši tāpēc tauta mīl “Dzirksteli”! Tieši tāpēc tauta uzticas “Dzirkstelei”! Kāpēc? Tāpēc, ka par sarežģīto ir jārunā vienkāršā valodā, bez patosa, bez birokrātiskiem kalambūriem, nebaidoties no tiešuma, viedokļiem, emocijām, jā, arī no pārpratumiem un kļūdām. Mīļie lasītāji, šajos grūtajos laikos, kad mūsu dzīves dārdzība palielinās ar katru dienu, kad daudzi no mums nezina, kā savilkt galus un apmaksāt ikdienišķās vajadzības, “Dzirkstele” vēlas būt blakus. Vienkārša. Patiesa. Sasniedzama. Ar novembri mūsu laikraksts iznāks divas reizes nedēļā, taču kopumā uz šiem diviem numuriem lappušu būs tikpat daudz, cik bija, “Dzirkstelei” iznākot trīs reizes nedēļā. Jūs neko nezaudēsiet! Jūs saņemsiet to, par ko maksājat! Tikai jūsu dēļ, mīļie lasītāji, mēs uz domi iesim arī ar kāpnēm padusē, ja vajadzēs. Tie deguni, kas ir mākoņos, mums ir jādabū tuvāk zemei, tuvāk tautai un tuvāk mūsu reālajām vajadzībām. Jautāsim, prasīsim, skaidrosim visu, kas interesē mūsu lasītājiem.
