Laikam nevaru iedomāties nevienu tādu cilvēku Latvijā, kurš šajās dienās nesekotu līdzi basketbola valstsvienības spēlēm Turcijā. Ar lepnumu savstarpējās sarunās mēs, līdzjutēji, sakām, ka komandas vienā no līderiem – 25 gadus vecajā Jānī Timmā – ir gulbenieša gēns.
Puiša tēvs – Raitis Timma, kurš šobrīd strādā par treneri Krāslavā, sporta gaitas sācis Gulbenē. Savukārt Raita treneris, kas viņu ievadīja basketbola pasaulē un aizrāva ar šo sporta veidu, bija Juris Bašķers, kura vairs nav starp mums. Ļoti labi atceros J.Bašķera audzēkņus, starp kuriem bija arī Raitis. Trenera izloloti bija arī Aigars un Gatis Dekšņi, Juris Vasiļjevs, Aivars Korns, kuri pēc tam lieliski startēja arī vieglatlētikā. Fiziskās sagatavotības ziņā J.Bašķera audzēkņiem nebija līdzvērtīgu savā sporta skolā un pat valstī. Tas viss – trenera fanātiskā darba rezultāts, strādājot sarežģītos un pat pieticīgos apstākļos.
Tās bija septiņdesmito gadu beigas un astoņdesmito gadu sākums. Atceros, ka bija problēmas gan ar nodarbību telpām, gan ar transportu, lai nokļūtu uz sacensību norises vietām. Kopīgiem spēkiem tika meklēti un atrasti risinājumi. Ar transportu regulāri izlīdzēja Vasilijs Gargažins Lejasciemā, Dzidra Ozola Lizumā, Tālis Apinis Strados un kopsaimniecības vadītājs Galgauskā. Toreiz J.Bašķera entuziasms spēja aizraut un iedvesmot gan viņa audzēkņus, gan atbalstītājus.
Labi, ka trenera profesiju no sava skolotāja pārmantoja Raitis, bet viņa dēli Jānis un Rinalds ir basketbolisti. Lai veicas! Turam īkšķus par valstsvienību un kopīgi uzsaucam: “Mūsu zeme – Latvija!”
