Lai arī Gulbenes novada dzimtsa-rakstu nodaļas statistikas dati liecina, ka šogad pirmajā pusgadā reģistrēts par deviņiem jaundzimušajiem vairāk nekā pērn, tomēr kopumā Latvijā reģistrēti vairāk nekā desmit tūkstoši jaundzimušie, kas ir par gandrīz pusotru procentu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Kāpēc tā? Uz to katram noteikti ir savs redzējums, savas domas. Piemēram, Saeimas deputāte Ilze Viņķele domā, ka jaundzimušo skaita samazinājums šī gada pirmajā pusē varētu būt skaidrojams ar potenciālo jauno vecāku nedrošības sajūtu, proti, iedzīvotājus satrauca nestabilitāte Eiropā, kā arī Krievijas un Ukrai-nas konflikts, kas vairoja nedrošības sajūtu. Iespējams, arī tas var būt viens no iemesliem. Bet galvenokārt viss jau atduras labklājībā. Cik sāpīgi reizēm ir dzirdēt no jauniem cilvēkiem, kuri ir pabijuši ārpus savas valsts, zemēs, kur valda lielāka turība, ka viņi vairs negrib atpakaļ. Viņiem, esot prom, pietrūkst ģimenes un tuvu draugu, bet tā viņi priekšroku dod valstīm, kurās, strādājot un par to saņemot adekvātu atalgojumu, nevajag domāt par to, ko tu ēdīsi rīt un par ko tu bērnam nopirksi apavus. Pie mums reizēm tomēr nākas saskarties ar paradoksālām situācijām un lēmumiem. Labi zinām, ka nu jau kādu laiku par pirmo bērnu ģimenes pabalsts ir mazāks nekā par otru un trešo. Sanāk gandrīz vai tāda kā diskriminācija. Vai tam pirmajam vajag mazāk nekā otrajam? Un vai šī sistēma veicina dzimstību?
