Nedaudz ilgāk par mēnesi Gulbenē savā privātpraksē strādā ginekoloģe Jolanta Mazūre. Ārsta profesiju viņa izvēlējās, jo vēlējās strādāt ar cilvēkiem un viņiem palīdzēt. Vēlējās no sirds un labas gribas palīdzēt.
Nedaudz ilgāk par mēnesi Gulbenē savā privātpraksē strādā ginekoloģe Jolanta Mazūre. Ārsta profesiju viņa izvēlējās, jo vēlējās strādāt ar cilvēkiem un viņiem palīdzēt. Vēlējās no sirds un labas gribas palīdzēt. Pēc studijām viņa izvēlējās atgriezties Gulbenē, lai būtu kopā ar cilvēkiem, kurus mīl.
“Skolā, vidusskolas gados biju nolēmusi mācīties par skolotāju vai ārsti. Tomēr lielākā daļa cilvēku man ieteica mācīties par ārsti, ko uzskatīja par prestižu profesiju. Protams, sākotnēji es nevēlējos kļūt par ginekoloģi. Šāda vēlme radās tikai Medicīnas Akadēmijas piektajā vai pat sestajā kursā. Studiju gados piedzīvoju to, ka mani kursabiedri pamazām cits pēc cita augstskolu atstāj. Ja kursā iestājās 200 studenti, tad mācības akadēmijā beidza apmēram 120 studenti. Daudziem radās apjausma, ka mediķiem tagad maz maksā, neko nevar nopelnīt, tādēļ nav jēgas ilgus gadus studēt. Daļa aizgāja uz dažādām farmācijas firmām, kur darbs ir pietiekami labi apmaksāts. Un tikai retais strādā slimnīcā.
Es paliku tādēļ, ka vienmēr esmu centusies palikt uzticīga savām idejām. Vienmēr visu esmu centusies izdarīt līdz galam un neatstāt pusdarītu. Tādēļ arī tajā brīdī, kad radās šaubas, vai turpināt studēt, es paliku uzticīga sākotnējai iecerei. Vecāki mani atbalstīja, lai es kļūtu par ārsti,” saka J. Mazūre.
Vidusskolu beidz ar sudraba medaļu
Kad Jolanta mācījās Gulbenes vidusskolas pēdējā klasē piecu ballu sistēmu mācību priekšmetu vērtēšanā nomainīja uz desmit ballēm. Ja, skolu absolvējot, uz atestāta būtu tikai 9 un 10 balles, tad iegūtu zelta medaļu, Jolantai gadījās arī astotnieks, tādēļ izlaidumā saņēma sudraba medaļu.
“Iestājoties Medicīnas akadēmijā, neviens neņēma vērā manu sudraba medaļu, bija jākārto eksāmens. Visus sešus studiju gadus mācījos budžeta grupā. Vēlāk četrus gadus mācījos rezidentūrā. Pēc desmit gadu studijām varēju strādāt patstāvīgi,” skaidro ginekoloģe.
Viņa atzīst, ka par ārstu var strādāt tikai tad, ja patiesi mīl cilvēkus. Jolantai bijis grūti izvēlēties starp psihiatriju, neiroloģiju un ginekoloģiju. Un tieši ginekoloģija, viņasprāt, bija tā joma, kur sievietei var sniegt reālu palīdzību.
“Sākotnēji es vēlējos palikt Rīgā, jo desmit gados esmu pie lielpilsētas pieradusi. Bet mana ģimene ir Gulbenē, tādēļ esmu šeit. Es nedomāju, ka Rīgā sieviešu apskate un ārstēšana būtu kvalitatīvāka. Arī tur dažās slimnīcās apstākļi ir līdzīgi Gulbenes poliklīnikai. Protams, privātprakses salīdzinoši ar slimnīcām ir daudz labāk aprīkotas. Arī tās telpas, kur es pieņemu, manuprāt, ir ļoti mājīgas,” secina J. Mazure.
Sievietei vajadzīgs savs ginekologs
J. Mazūre ir pārliecināta, ka katrai sievietei būtu vajadzīgs savs ginekologs, kam uzticēties. Ja ārstus maina, gadās arī laikus nepamanīt kādu slimību. Katram ārstam ir savi uzskati par ārstēšanu un līdz ar to dažādas ārstēšanas rekomendācijas. Šajā neilgajā laikā, kopš J. Mazūre strādā Gulbenē, viņa pārliecinājusies, ka sievietes tomēr meklē ārsta palīdzību.
“Ja pie manis atnāk sieviete, kas vēlas veikt aborta operāciju, vispirms es mēģinu pārliecināt par pozitīvo grūtniecības atrisināšanu – lai dzimtu bērniņš. Protams, ja ir nopietni, vērā ņemami apstākļi, kādēļ nevar pasaulē laist bērniņu, ir jārespektē sievietes griba un izvēle. Es vienmēr esmu domājusi, ka sievietei ir jādod viena iespēja – līdz galam pārdomāt, vai viņa to vēlas darīt. Kad sieviete vēršas pie ginekologa ar aizdomām par grūtniecību, auglis jau ir izveidojies – tam ir rociņas, kājiņas, iekšējie orgāni. Tādā brīdī tā tomēr ir dzīvības nogalināšana,” secina ārste.
Avārijas kontracepcijai vairs nevajag recepti
J. Mazūre uzskata, ka pareizs un apsveicams ir lēmums, ka avārijas kontracepcijai, piemēram, medikamentam “Postinors” vairs nav vajadzīga recepte. “Ja dzimumattiecības neizsargājoties ir notikušas naktī, tad atrast ģimenes ārstu vai ginekologu, kas varētu izrakstīt recepti, nav iespējams. Protams, var jau gaidīt līdz rītam, bet, jo ilgāks ir laiks pēc dzimumattiecībām, jo mazāka zāļu iedarbība. Savukārt kontracepcijas medikamentiem ir jābūt nopērkamiem ar receptēm, jo tikai ginekologs var noteikt, kādas hormonu tabletes sievietei ir piemērotākās. Ja ir dažādas ādas problēmas, pastiprināts apmatojums, tad vispirms ir jānosaka vīrišķo hormonu daudzums asinīs un tad jāpiemēro hormonu preparāti. Jaunām meitenēm medikamenti būs ar mazāku hormonu sastāvu, bet reproduktīvajā vecumā līdz 35 gadiem – tiem jābūt lielākā devā,” skaidro J. Mazūre.
Strādā ar meitenēm un pusaudzēm
“Esmu apguvusi apmācību kursu bērnu un pusaudžu ginekoloģijā. Man pašai ir maza meitiņa. Evelīnai Marisai ir tikai gads un septiņi mēneši. Esmu pārliecināta, ka meitenei pirmo reizi bērnu un pusaudžu ginekologu vajadzētu apmeklēt sešu līdz septiņu gadu vecumā, lai ārsts varētu novērot, vai nenotiek priekšlaicīga dzimumattīstība.
Otro reizi būtu ieteicams ārstu apmeklēt 13 līdz 14 gadu vecumā, kad jau ir sākušās mēnešreizes, novērtēt, vai tās ir regulāras un kā tad notiek dzimumattīstība. Mammām noteikti nevajadzētu biedēt meitas ar ginekologa vizīti. Pusaudzes, kas nav dzīvojušas dzimumdzīvi un kam nav sūdzību, uz apskates krēsla neizmeklē. Vizīte būs kā draudzīga saruna,” norāda J. Mazūre.
Statistika liecina, ka Latvijā daļa meiteņu dzimumattiecībās stājas no 12 līdz 16 gadu vecuma, bet lielākā daļa no 16 līdz 18 gadiem. Ārste atzīst, ka dzimumattiecībās var stāties tad, kad meitene tam psiholoģiski un fizioloģiski ir gatava. Mūsdienās pusaudžu seksuālais briedums apsteidz intelektuālo, jo jaunieši ir gatavi seksam, bet ne atbildībai.
“Es ar pacientēm, arī pusaudzēm cenšos uzturēt labas, draudzīgas attiecības. Ja būsi emocionāli vēss, tas var radīt necaurejamu sienu un kontakta problēmu. Es vēlētos strādāt slimnīcā, pagaidām gan tādas iespējas nav. Ja sievietei esi blakus ārstēšanas brīdī, tās jau ir citas, daudz dziļākas attiecības. Klātesot dzemdību brīdī, iespējams redzēt, kā sieviete vienā mirklī pēc grūti padarīta darba var kļūst laimīga,” saka jaunā ginekoloģe.
***
Vizītkarte
Vārds: Jolanta Mazūre.
Dzimusi: 1974. gada 26. janvārī Gulbenē.
Mācījusies: Gulbenes vidusskolā, Latvijas Medicīnas Akadēmijā/Rīgas Stradiņa Universitātē, Latvijas Universitātes pēcdiploma medicīniskās izglītības institūtā ginekoloģijas rezidentūrā.
Strādā: Privātpraksē Gulbju aptiekā, noslēgusi līgumu ar Ziemeļaustrumu slimokasi. Vizīte ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksā 50 santīmus.
Ģimenes stāvoklis: precējusies, ir meitiņa Evelīna Marisa.
Dzīves moto: Nekad nepadoties un iecerēto izdarīt līdz galam.
