Gulbeniete Zane Jansone ir kļuvusi rīdziniece. Dzīve galvaspilsētā, šķiet, viņā ir atraisījusi vislabākās provinces meitenes īpašības – sirsnību un pašcieņu, vienkāršību un gudrību, sievišķīgu šarmu apvienojumā ar veselīgiem, sārtiem vaigiem.
Gulbeniete Zane Jansone ir kļuvusi rīdziniece. Dzīve galvaspilsētā, šķiet, viņā ir atraisījusi vislabākās provinces meitenes īpašības – sirsnību un pašcieņu, vienkāršību un gudrību, sievišķīgu šarmu apvienojumā ar veselīgiem, sārtiem vaigiem.
Studijas Rīgā Zanei nozīmē vēl ciešāku sadarbību ar aģentūru “Mis Latvija” – līdzdalību pasākumos, prezentācijās, konkursos. Viņa ar sajūsmu stāsta par neseno piedalīšanos “Inter tekstil” pasākumā, kur Zane piedalījās kā modele.
“Inta Fogele, aģentūras “Mis Latvija” direktore, man piezvanīja piecas minūtes pirms atlases, izrāva mani no lekcijām, sakot: “Zane, tev te ir jābūt!” Es no titulētajām meitenēm biju vienīgā, kurai Inta piezvanīja. Man bija iespēja piedalīties nodarbībās pie horeogrāfa no Francijas, kas modes biznesā strādā jau 40 gadus. Viņš izvēlējās mani un vēl piecas meitenes. Vairākas dienas viņš strādāja ar mums. Uzstājāmies, demonstrējot turku apģērbus,” stāsta Zane. Viņa klāsta, ka vēl ir ieplānota līdzdalība daudzos pasākumos. Pavasaris ir piesātināts ar aktivitātēm. Zane nenoliedz, ka viņai patīk modes pasaule. Viņai patīk būt sabiedrībā. Viņa tur jūtas labi.
Zane nemēdz “sprēgāt”
“Man nav problēmu iejusties kompānijā. Man vienmēr apkārt ir bijuši dažādi cilvēki. Man nav grūti pielāgoties,” saka viņa. Piedaloties kastingos, būtiski esot ne tikai būt iekšēji brīvai, atvērtai, draudzīgai, bet ir arī jābūt labām svešvalodu zināšanām. Meitenes, kas nespēj pārvarēt valodu barjeras, tiek atsijātas. “Piemēram, franču horeogrāfs runāja tikai angliski. No sadarbības ar divām latviešu meitenēm viņš atteicās tikai tāpēc, ka viņas nesaprot angliski. Es neuzskatu, ka labi protu angļu valodu, tomēr es nepadodos, es smaidu, es nemēdzu “sprēgāt” par to, ka man patīk vai nepatīk tērpi, kas ir jādemonstrē. Laikam jau esmu pieradusi pie tā, ka ne visu dzīve man pasniedz “uz paplātes”,” stāsta Zane. Viņa atzīst, ka meitenei modelei ir jābūt mazliet kā Pelnrušķītei – pieticīgai, laipnai, draudzīgai, vienkāršai. Zane ir sangviniķe. Arī tas ļoti palīdzot.
“Ir jāprot savaldīties. Jāpieņem arī tas, ka nekas nenotiks tā, kā tu vēlies. Jāpakļaujas apstākļiem, zinot, ka būs ilga gaidīšana. Lai piecas minūtes kastingā pavadītu uz skatuves, visu dienu ir jāgaida no pulksten 11.00 līdz 15.00. Jārēķinās, ka ne vienmēr patiks tas, kādu grimu izveido speciālists. Ir vajadzīga sapratne. Nevar ļauties tikai un vienīgi savam egoismam,” stāsta Zane.
Viņa esot sapratusi, ka arī gari mati meitenei ir priekšrocība, savā ziņā rota, kas rada īpašu šarmu. Kāds frizieris no Sankt-Pēterburgas, kas ir viens no Krievijas vadošajiem speciālistiem savā profesijā, piekodinājis, lai Zane nekādā gadījumā nenogriež matus. “Cilvēki, kas man velta laiku, palīdz izprast savu savdabību, “odziņu”, kas ir manī. Veidojas kontakti, un, ja vēlos, varu turpināt sadarbību,” saka Zane.
Kopš bērnības dzied un dejo
Grūti noticēt, ka bērnībā Zane nebūt nejutās skaista. Mācoties otrajā klasē, viņa nolēmusi: “Kad es izaugšu, es būšu skaista!” Iespējams, šī pašas uzstādītā programma viņas zemapziņā ir darbojusies visu laiku un darbojas joprojām. Viņa kopš mazām dienām dejoja, dziedāja, sportoja, darbojās modeļu skolā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Tad bija pirmie panākumi modeļu konkursos. Tā iznāca, ka Zane jau skolas gados bija pieradusi kāpt uz skatuves – dejojot, dziedot solo, demonstrējot tērpus, uzstājoties pasākumos.
Šodien Zane saka paldies savai skolotājai Laurai Anžei, kas pamudināja viņu uzstāties kā solistei dziedot. Neaizmirstami ir deju kopai “Rūsiņš”, kuru vada Edīte Ķikuste, atdotie gadi. Daudz devis Ingas Troices organizētais skaistumkonkurss. Īpaši cilvēki viņas dzīvē esot arī Iva un Kārlis Venti, Santa Augule, Līga Vītola, kas daudz devuši un iemācījuši. Savukārt sabiedriskajā dzīvē Zanei atraisīties palīdzējis jauniešu klubs “Dēms”, kura dvēsele ir Anita Birzniece.
Modelei ir jābūt garai?
Zane saka, ka oficiālais viņas auguma garums ir 174 centimetri, bet neoficiālais – 176 vai 177 centimetri. Cik nu kuram vajag. “Garumam ir nozīme. Es esmu starp augumā mazākajām meitenēm aģentūrā “Mis Latvija”. Taču daudzi dizaineri nebūt nemeklē tievas un garas modeles. Viņi meklē meitenes, kas patiktu vīriešiem, uz kurām apģērbs neizskatās “kā uz pakaramā”,” stāsta viņa.
Zane saka, ka ir svarīgi kontrolēt savu ķermeņa svaru. Gulbenē bijušas dejas, sportošana, kas palīdzēja šajā ziņā. Rīgā tā visa pietrūkst. Pietrūkst laika. Turklāt Rīgā viss maksā. Tāpēc pagaidām Zane izlīdzas ar to, ka seko līdzi tam, ko ēd.
“Būt modelim – tas ir dzīvesveids. Tas nozīmē visu laiku domāt par to, ko es daru, kā es izskatos, ko es ēdu. Katru dienu jādomā, kā izskatās mani mati. Regulāri ir jāapmeklē solārijs. Nedrīkst arī ikdienā pieļaut, ka man ir pietūkušas acis. Modelei jāsaprot, ka jebkurā brīdī viņai kāds var pievērst uzmanību. Esmu iemācījusies sevi vērot no malas ar “kritisku aci”,” saka Zane. Viņa klāsta, ka šīs sievišķīgās gudrības ir iemācījusies, Rīgā kādu laiku apmeklējot nodarbības modeļu skolā. Arī pašai ir iemaņas apģērba modelēšanā. Zane iemanījusies ar tērpa palīdzību izcelt un notušēt sevī to, ko vēlas.
Ir kļuvusi laimīgāka
Daudzējādā ziņā Zane tagad, dzīvojot, mācoties Rīgā, esot kļuvusi laimīgāka. “Es daru to, kas man patīk. Nemitīgi dzīvoju ritmā. Skrienu. Ap mani ir daudz, dažādu cilvēku. Es vienmēr esmu tiekusies pēc pārmaiņām. Neciešu bezdarbību.” Lai gan reizēm gribētos biežāk būt mājās.
Viņa atzīst, ka lielā mērā uz priekšu dzīvē virza sajūta – “mani novērtē, uz mani skatās, man pasmaida”. Tas Zanei esot vajadzīgs. Tātad viņai gribas patikt cilvēkiem, gribas, lai saka: “Tu labi izskaties!” Gribas, lai, ejot pa ielu, cilvēki uz Zani atskatītos. “Justies novērtētai. Tas ir svarīgi. Arī sava izskata dēļ. Būtiski ir dzirdēt komplimentus, taču ne tikai ārienes dēļ, arī par to, ka es protu “strādāt ar galvu”, piemēram, studijās.”
Viņa atzīst, ka mūsdienās bez naudas būt skaistai ir grūti. Kaut vai par solāriju ir jāmaksā. Modele nedrīkst būt līķa bālumā. Taču Zane arī uzskata tā: “Ja cilvēks no dabas ir skaists, tad daudz naudas nav jātērē. Es pati iztieku ar studiju kredītu. Mierīgi varu iztikt. Netērēju naudu dārgai kosmētikai vai procedūrām salonos. Drēbes… agrāk šuvu sev pati. Ja vēlies labi izskatīties, nebūt nav vajadzīgi slavenu modes dizaineru modelēti tērpi. Jāprot atrast veikalos, kur var nopirkt lētāk. Piešuju kādu nieciņu tērpam, un ir sava “odziņa”. Ir jāprot tērēt nauda, iztikt lēti un vienlaikus labi izskatīties,” saka Zane.
Mīļi cilvēki un lietas
Narcises podiņā – tās silda Zanes sirdi. Tā ir kursabiedru dāvana. Vakaros Zanei gribas aiziet līdz Daugavas malai, paskatīties, kas notiek ar upi. Ilgi vāzē, bet sirdī joprojām ir dzeltenu tulpju buķete, ko viņai dāvinājis draugs Mārtiņš. Ar viņu Zane iepazinusies īsi pirms brauciena uz Ēģipti, kurp aģentūras “Mis Latvija” komandā bijis arī viņš. Šis puisis atklājis Zanei snovborda burvību.
“Kad nav tuvumā, atsūta mīļas īsziņas. Viņš man neliek justies kā savam īpašumam. Viņam patīk tas, ka es labi izskatos, un viņam patīk, ka arī citi to novērtē. Viņš man dāvina dāvanas un pārsteidz. Viņš neiebilst, ka es “tusēju” bez viņa. Viņš zina, ka var man zvanīt jebkurā laikā un es tāpat. Viņa draugi ir mani draugi, un otrādi,” saka Zane. Šajā puisī piesaistot spontānās idejas, ekstrēmisms. Patīkot tas, ka abi saprot – ne vienmēr abiem jābūt kopā. Savstarpējā sapratne esot ļoti svarīga.
Vēl šopavasar Zane ir sev no jauna atklājusi daudzas vecas, bet skaistas lietas, piemēram, opīša cepuri, kas mazmeitai itin labi piestāv. “Visi jautā, kur un par cik esmu nopirkusi,” smej Zane. Viņa atzīst: “Esmu cilvēks, kas pieķeras lietām.”
Zane ikdienā vislabprātāk valkājot bikses, jo tā ir ērtāk, taču viņa ilgojas pēc svārkiem… Pavasaris ir laiks, kad gribas būt sievišķīgai. Gribas zaļo krāsu, taču mīļākās ir saulrieta krāsas, kas ir siltas. Vēl Zani pievilina sudrablietas, patīk auskari. “Man patīk gredzeni, bet tie man mūždien pazūd, kad tos noņemu,” stāsta viņa.
Dzīvesvietā pie spoguļa Zanei esot sakarinātas rotas. Daudzas dāvinājuši draugi. Katru rītu viņa domā, kuru rotu izvēlēties šodienai. Aksesuāri, pēc Zanes domām, veidolam piešķir individualitāti. Viņa valkā aģentūras “Mis Latvija” dāvināto pulksteni. Vairāk tāpēc, ka tā ir mīļa piemiņa. Sākumā Zane šo pulksteni gribējusi atdot mammai, bet kāda draudzene ieteikusi tomēr paturēt sev. “Pulksteņa ķēde man patiesībā ir par lielu…” smej Zane. Nākamnedēļ viņa pulksteni nomainīšot pret rokassprādzi – ķēdīti ar pērlītēm. Tā ir dāvana no Ēģiptes, piedaloties tur konkursa “Mis Latvija 2005” finālā.
Pavasarī Zanes ēdienkartē ir biezzupas. Tās viņa gatavo pati. Garšojot arī vecākiem. “Patīk zupas no dārzeņiem. Tas ir kaut kas viegls, gaisīgs un krāsains,” saka viņa. Vēl garšojot pudiņi, sevišķi karameļu. Labprāt Zane dzer piparmētru tēju un sulas.
***Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Zane Jansone.
– Dzimšanas vieta, vecums, garums, horoskopa zīme: Gulbene, 19 gadu, 174 centimetri, Vēzis.
– Izglītības iestādes: mācījusies Gulbenes vidusskolā, ģimnāzijā, pašlaik 1.kursā Rīgas Banku augstskolā studē uzņēmējdarbību un vadību.
– Ģimenes stāvoklis: neprecējusies.
– Sasniegumi: “Mis Gulbene 2004”, “Mis Foto Latvija 2005”.
– Hobiji: Gulbenē – jauniešu klubā “Dēms”, Rīgā – Latvijas Jaunatnes Padome, patīk dejošana, dziedāšana, tērpu modelēšana un snovbords.
