Ar Krimināllikuma stāšanos spēkā 1999.gada aprīlī Latvijā tika ieviests jauns brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids – piespiedu darbs.
Ar Krimināllikuma stāšanos spēkā 1999.gada aprīlī Latvijā tika ieviests jauns brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids – piespiedu darbs. Krimināllikums nosaka, ka piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Piespiedu darbs atšķirībā no ierastajiem soda veidiem ir orientēts uz likumpārkāpēju iekļaušanu sabiedrībā, nevis izolēšanu no tās. Šā mērķa realizēšana ir iespējama tikai tad, ja apkārtējo cilvēku attieksme nav nosodoša, bet ir orientēta uz palīdzēšanu notiesātajam atgriezties normālā dzīvē. Svarīga nozīme ir arī paša notiesātā vēlmei laboties.
Piespiedu darbu piespriež tiesa
Piespiedu darbu no 40 līdz 280 stundām piespriež tiesa. Atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un notiesātā personības izvērtē, kas ir lietderīgāk:
– turēt notiesāto ieslodzījumā, tādējādi vismaz uz laiku atturot no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tajā pašā laikā tērējot nodokļu maksātāju ienākumus notiesātā uzturēšanai ieslodzījuma vietā;
– vai ļaut notiesātajam ar savu darbu atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu, kā rezultātā, iespējams, persona apzināsies nodarījuma sekas un turpmāk atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Piespiedu darbu tiesa piemēro tikai par tādiem nodarījumiem, kuri nav smagi. Par tīšas slepkavības, izvarošanas, laupīšanas izdarīšanu tiks saņemts adekvāts sods, un tas nevar būt piespiedu darbs. Piespiedu darbu var piespriest, piemēram, par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, goda aizskaršanu, meža bojāšanu neuzmanības dēļ, patvaļīgu zvejošanu, nelikumīgām medībām, viegla miesas bojājuma nodarīšanu, zādzību.
2004.gadā visbiežāk tiesas piemēroja piespiedu darbu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (37,2 %), zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā daudzumā (11,8 %) un zādzību (11,6 %).
Darbu koordinē probācijas dienests
Ja piespiedu darba izpildes institūcija konstatē, ka notiesātais apzināti nepilda tiesas noteiktos nosacījumus un neievēro piespiedu darba izpildes kārtību, tā ierosina tiesai lemt jautājumu par šā soda aizstāšanu ar arestu.
1999.gadā, kad tika pieņemts Krimināllikums, nebija padomāts, kāda institūcija un kā organizēs piespiedu darba izpildi valstī, tāpēc piespiedu darba izpilde tika uzticēta pašvaldībām, taču valsts finansējums piespiedu darba uzraudzības dienestu izveidei pašvaldībās netika piešķirts. Vienīgi Rīgā izveidoja Piespiedu darba uzraudzības dienestu. Kārtība, kādā pašvaldības organizē piespiedu darba izpildi, tika noteikta Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
2003.gadā oktobrī Latvijā tika izveidots Valsts probācijas dienests, šā paša gada decembrī tika pieņemts Valsts probācijas dienesta likums, kas paredzēja, ka, sākot ar 2004.gadu, piespiedu darba koordināciju valsts līmenī pārņem Valsts probācijas dienests. Jau 2004.gada janvārī tika izveidota darba grupa ar mērķi izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā Valsts probācijas dienests koordinē piespiedu darba izpildi pašvaldībās.
Lai atvieglotu pašvaldību darbu un nodrošinātu efektīvu piespiedu darba izpildes organizēšanu, tika nolemts, ka Valsts probācijas dienests pakāpeniski pārņems no pašvaldībām piespiedu darba izpildes funkciju.
1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pārejas modeli piespiedu darba izpildes jomā. Līdz 2005.gada beigām Gulbenes rajonā piespiedu darba izpildi veic pašvaldības, un to koordinē Valsts probācijas dienests. Ar 2006.gada 1.janvāri piespiedu darba izpildi visā Latvijas teritorijā pārņems Valsts probācijas dienests.
Nodarbina pašvaldību iestādēs
Svarīgs piespiedu darba izpildes institūcijas uzdevums ir atrast darba devēju un piemeklēt notiesātajam atbilstošu darbu. Kā liecina prakse, piespiedu darbos notiesātie galvenokārt tiek nodarbināti pašvaldību iestādēs, kapu pārvaldēs, skolās, komunālajos dienestos, bērnudārzos, slimnīcās, arī sabiedriskajās organizācijās. Kad darba devējs ir atrasts, piespiedu darba izpildes institūcija noslēdz līgumu ar to par notiesāto nodarbināšanu piespiedu darbā. Visbiežāk likumpārkāpēji veic remontdarbus, teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas darbus, kā arī citus palīgdarbus.
Pirms darba uzsākšanas ir jāizskaidro notiesātajam soda izciešanas nosacījumi un kārtība un jāizsniedz norīkojums pie konkrēta darba devēja. Notiesātā iepazīstināšana ar piespiedu darba izpildes nosacījumiem un kārtību ir vajadzīga, lai viņš pēc tam nevarētu attaisnot soda nepildīšanu ar piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības nezināšanu.
Svarīgākais – kontrole
Svarīgākais piespiedu darba izpildes institūcijas pienākums pēc piespiedu darba izpildes uzsākšanas ir darba kontrole: katru dienu jāsaņem no darba devēja informācija, kā notiesātais veic uzdoto darbu, vai uz darbu ir ieradies noteiktajā laikā, vai izpilda piespiedu darba izpildes nosacījumus. Tiek organizētas arī pārbaudes piespiedu darba izpildes vietā. Kad notiesātais piespiedu darbu ir izpildījis, par to tiek rakstiski paziņots tiesai.
Kā liecina statistika, piespiedu darbos notiesāto personu skaits ar katru gadu palielinās. 1999.gadā piespiedu darbi tika piespriesti 183 personām, 2004.gadā piespiedu darbos notiesātas 1545 personas. Plānots, ka 2005.gadā piespiedu darbos notiesāto personu skaits varētu būt daudz lielāks, jo izdarīti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz, ka, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, piespiedu darbs piemērojams vēl par vairāk nekā 100 noziedzīgajiem nodarījumiem.
Kontrolē spriedumu izpildi
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 417 pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tiek veikta soda izpilde, līdz 1.augustam bija jānosūta Valsts probācijas dienesta struktūrvienībai paziņojums par sprieduma izpildi.
Par 2005.gadā uzsāktu un pabeigtu piespiedu darbu izpildi Valsts probācijas dienests pašvaldībām atlīdzina izpildes izdevumus – 53,80 latus par katru notiesāto.
Gulbenes teritoriālā struktūrvienība no sešām rajona pašvaldībām saņēmusi 15 paziņojumus par piespiedu darbu izpildi. Notika dokumentu pārbaude, tika konstatētas arī nepilnības. Amatpersonas norādītos trūkumus – par nostrādāto stundu uzskaiti, par paziņojumu nosūtīšanu tiesai – novērsa, tāpēc pašvaldības varēs saņemt atlīdzību par sprieduma izpildi. Atteikums nosūtīts vienai pašvaldībai par vienu notiesāto. Struktūrvienība informē pašvaldības, veic izskaidrojošo darbu, atgādinot, ka ir būtiski nepārkāpt Latvijas Sodu izpildes kodeksu, lai būtu iespējams saņemt atlīdzību par soda izpildes organizēšanu.
Tiesas spriedumus, kuru izpilde rajonā ir uzsākta 2005.gadā, bet nav pabeigta, pašvaldības šā gada decembrī nodos izpildei Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālajai struktūrvienībai. Valsts probācijas dienests saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atlīdzinās pašvaldībām izdevumus par piespiedu darbu organizēšanu.
