Kapsēta. Svētīta vieta. Vieta, kur atdusas mūsu mīļie. Bieži tur ejam parunāt ar viņiem, apkopt kapu kopiņas, uzliekam krāšņus ziedus.
Kapsēta. Svētīta vieta. Vieta, kur atdusas mūsu mīļie. Bieži tur ejam parunāt ar viņiem, apkopt kapu kopiņas, uzliekam krāšņus ziedus. Vienreiz gadā aizgājējus pieminam ar labiem vārdiem, dzejas rindām, atskaņojam viņu mīļāko dziesmu – tas notiek kapusvētkos.
Ar rūgtumu sirdī gribu runāt par kapusvētkiem Sila kapos Lizuma pagastā, kas notika 11.augustā. Pirmkārt, par kapusvētku lapiņām. Salīdzināju tās ar Velēnas kapusvētkos piedāvātajām. Abās vienas un tās pašas dzejas rindas. Tik daudzi dzejnieki veltījuši dzejoļus aizgājējiem. Nezinu, kas tās veido, bet, ja nevarat atrast dzejoļus, atnāciet uz Lizuma pagasta bibliotēku, es kā šīs bibliotēkas vadītāja palīdzēšu. Turklāt kapusvētku lapiņu nebija pietiekami, daudzi nevarēja tās iegādāties.
Otrkārt, par svētku ceremoniju. Mācītājs runāja mikrofonā, bet dzirdamība bija ļoti slikta. Neko nevarēja dzirdēt gados vecākie cilvēki, kas sēdēja priekšējos solos, nemaz nerunājot par dzirdamību pie kapu kopiņām. Es domāju, ka mikrofonam jābūt noregulētam tā, lai būtu iespēja labi sadzirdēt un ieklausīties runātāja vārdos.
Vēl gribu runāt par aizgājēju pieminēšanu. Katrs vēlamies pieminēt viņus ar skaistām dzejas rindām un mūziku. Kāda nozīme iesniegt izvēlētās dzejas rindas un aizgājēju mīļāko dziesmu, ja mācītājs nosauc kādus desmit pieminamos un visi aizgājēju tuvinieki nodzied vienu dziesmu no svētku lapiņām. Mēs vēlamies un pieprasām, lai katram aizgājējam nospēlē dziesmu. Ja mācītājam jāsteidzas vēl uz nākamo ceremoniju, lai savā vietā atstāj citu runātāju.
Mēs, Lizuma pagasta iedzīvotāji, aizgājām no šī atceres brīža ar rūgtumu sirdī.
Lizuma pagasta iedzīvotāju vārdā – Velta Ivanova
