Gulbenes rajonā: ērces mēdz būt aktīvas.
Gulbenes rajonā: ērces mēdz būt aktīvas
Šāgada siltā ziema un pavasaris labvēlīgi ietekmē ērču aktivitāti un jaunās populācijas veidošanos, tādēļ Gulbenes Vides veselības centra (GVVC) epidemioloģe Jekaterina Turka prognozē, ka Gulbenes rajonā ērču aktivitāte būs liela.
“Pērn ērces rajonā bija ļoti aktīvas un reģistrēti 11 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu. Šogad var prognozēt vēl lielāku ērču aktivitāti, jo tām labvēlīga bija gan siltā ziema, gan agrīnais pavasaris. Pagaidām potējušies pret ērču encefalītu tikai 600 iedzīvotāji, kas ir maz, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu rajonā,” informē J.Turka.
Ērces sākušas strauji vairoties deviņdesmito gadu sākumā lauksaimniecības situācijas izmaiņu dēļ, jo daudzi bez uzraudzības palikušie dzīvnieki “barojuši” ērces. 1991. gadā Latvijā reģistrēti 226 saslimšanas gadījumi, 1994. gadā – 1366, pērn – 544.
Epidemioloģe J.Turka norāda, ka inficēties ar ērču encefalītu var ogojot, sēņojot, dodoties piknikos mežmalās, kā arī lietojot nevārītu kazas un govju pienu.
“Pamodušās no ziemas guļas, ērces sāk izdzīvošanai nepieciešamo barošanos ar siltasiņu dzīvniekiem. Tās uzrāpjas uz zāles stiebra vai krūma 10 līdz 50 centimetru augstumā un gaida cilvēku vai dzīvnieku. Ērces piesūkšanās visbiežāk notiek jauktos lapu un skuju koku mežos ar bagātīgu pamežu,” stāsta J.Turka.
Inficētas ērces ir atrastas arī pilsētu parkos un piemājas dārzos, reizēm tās atnestas uz mājām ar koku zariem, puķēm un sēnēm.
Grūtāk pieķerties pie gumijas apaviem
Ērču aktivitātes laikā dodoties mežā, jāuzģērbj cieši aizpogājams apģērbs. “Virskreklu vai blūzi ieteicams apjozt ar platu, cieši pieguļošu jostu. Bikšu gali jāiebāž zābaku stulmos. Ērcēm ir grūtāk pieķerties pie gumijas zābakiem. Galvassegai var izmantot lakatu, cepuri vai kapuci,” iesaka J.Turka.
Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar repelentiem – ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem, tomēr jāņem vērā, ka repelenti nodrošina aizsardzību tikai uz dažām stundām. “Pēc atgriešanās no meža rūpīgi jāapskata ķermenis un jāpārbauda apģērbs,” saka J.Turka.
Ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem
“Piesūkusies ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms noņemšanas ieteicams uzlikt ērcei spirtā, degvīnā vai odekolonā samērcētu vati. Nevajag lietot eļļu, sviestu vai citus taukainus līdzekļus. Pēc tam ar diega cilpu vai īpašu pinceti ērce jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi jāizņem tā, lai ērces snuķītis nepaliktu ādā. Izņemot ērci, nedrīkst to saspiest. Ņemot ērci ar pirkstiem, bojātas roku ādas gadījumā var notikt inficēšanās. Tas jāatceras, arī ņemot ērces suņiem un citiem mājdzīvniekiem,” stāsta epidemioloģe.
Pretvīrusu preparāti, tāpat kā antibiotikas, darbojas uz noteiktām slimību ierosinātāju grupām un tātad uz atšķirīgiem vīrusiem, tādēļ to lietošanu nedrīkst vienkāršot, uzskatot, ka viens preparāts būs efektīvs pret virkni vīrusu. “Remantadīna agrīna profilaktiska lietošana pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās diemžēl ne vienmēr pasargā no saslimšanas, taču tai nav negatīvas ietekmes uz slimības gaitu,” skaidro J.Turka.
Vislabākā aizsardzība ir vakcīna
Specifiskais pretērču imūnglobulīns ir medikaments, kas satur gatavas antivielas pret ērču encefalīta vīrusu. “Imūnglobulīna ievadīšanas mērķis ir aizsargāt no slimības pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās, dodot iespēju izstrādāties cilvēka paša antivielām pret iespējamo infekciju. Pretērču imūnglobulīns jāievada 72 stundu laikā pēc iespējamās inficēšanās,” saka J.Turka.
Tomēr pēdējos gados publicēti novērojumi, ka imūnglobulīna ievadīšana ne vienmēr pasargā no saslimšanas. Ievadīts vēlāk par noteikto laiku, imūnglobulīns slimības gaitu var pat sarežģīt. “Dzīvojot ērču encefalīta endēmiskā apvidū, ir neiespējami konstatēt katru ērces piesūkšanos, tādēļ tā ievadīšana var būt novēlota. Tā iedarbība ilgst apmēram vienu mēnesi, ja pēc šī laika atkal piesūcas ērce, imūnglobulīns jāievada atkārtoti,” secina epidemioloģe.
J.Turka uzsver, ka vislabākā aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Vakcinēties var sākt no gada vecuma. “Vakcīna satur pilnīgi novājinātu vīrusu, kas vairs nevar izraisīt slimību, bet toties spēj radīt imunitāti pret to. Lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību līdz ērču aktivitātes sezonas sākumam, ieteicams vakcinēties ziemas mēnešos, taču to var darīt jebkurā gadalaikā, veicot potēšanu pēc ātrās shēmas. VVC iespējams saņemt labas potes, kuras var potēt pat aprīlī un maijā,” iesaka J.Turka.
Tomēr vakcinācija pret ērču encefalītu nepasargā no Laima slimības, pret kuru vakcīna vēl tikai tiek radīta.
