Pavasaris! Atkal jauns pavasaris! Šogad tas tipināja uz pirkstgaliem, tramīgs un gatavs mesties atpakaļ.
Pavasaris! Atkal jauns pavasaris! Šogad tas tipināja uz pirkstgaliem, tramīgs un gatavs mesties atpakaļ.
Savu ierašanos tas pirmām kārtām paziņoja izredzētajiem, kas sala dienās iztika no dvēselē turētās labestības liesmiņas un skaļi nekurnēja par lietām, ko izmainīt nav mūsu spēkos, kas pirmie uzsmaidīja pūpolu aitiņām kārklu zaros, ieklausījās zīlīšu lemešu kalšanas dziesmā, uzbūra atmiņās pavasara strautu čalas, ar apbrīnu sveicināja pirmo sniegpulkstenīti… Tie izredzētie esam mēs, gadu nastas saliektie, bet sirdīs mūžam jaunie, kam katra nodzīvotā diena ir gaismas un mīlestības svētki.
Šī pavasara gaišā noskaņa mani pārņēma pēc Lubānas pensionāru biedrības “Cerība” 10 gadu darbības svētkiem 18.martā. Viss izjustais un izdarītais pārauga jaunā kvalitātē, vēl un vēl pārlasot apsveikumus, vēl un vēl atmiņu atspulgos atskaņojot izdziedātās dziesmas un izdejotās dejas, vēl un vēl… Žēl, ka tik īss bija kolektīvu kopā būšanas un radošās bagātināšanās laiks!
Paldies Jaungulbenes “Kamenēm”, paldies Stradu pagasta dziesmu un deju ansamblim “Baltābele” par kolektīvā darba spēju un dailes prieka apliecinājumu! Paldies pagasta vadībai par materiālo un morālo atbalstu sadarbības sekmēšanā starp novadiem! Paldies spēkratu vadītājiem un visiem mīļajiem senioriem, kas svētkos bija kopā ar mums!
Mīļie draugi! Dzīvosim ar gadiem rudenī, bet ar sirdi pavasarī! Iekrāsosim katru dienu varavīksnes toņos, piebārstīsim ar zvaigznītēm, mīlestību un prieku, katru rītu sacīsim sev: “Es ticu, ka šodien notiks kaut kas patīkams!” Un tā arī būs.
