Druvēnietis Visvaldis Ozoliņš savā piemājas saimniecībā jau gandrīz gadu nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību – biohumusa ražošanu.
Druvēnietis Visvaldis Ozoliņš savā piemājas saimniecībā jau gandrīz gadu nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību – biohumusa ražošanu.
Biohumusu viņš iegūst no organiskajiem atkritumiem ar “Kalifornijas sarkano” slieku palīdzību bioloģiskā pārstrādes procesā. Izmantojot biohumusu lauksaimniecībā kā mēslojumu, var iegūt daudz lielāku ražu.
Visvaldis ar sliekkopību un biohumusa ražošanu sācis darboties pērn rudenī. “Jau sen par to biju lasījis kādā žurnālā, domāju – būtu jāpamēģina, taču ilgu laiku šī ideja palika nerealizēta, līdz beidzot pērn izdevās nopirkt sliekas,” stāsta Visvaldis.
Viņš atklāj, ka tas esot dārgs prieks – viens kilograms slieku maksā 20 latus. Taču šīs sliekas sezonā spēj vairoties no 24 līdz 52 reizēm.
“Nopirku divus kilogramus, taču, atvedot mājās, apmēram puskilograms bija beigts. Atlikušo pusotru kilogramu ieliku kastē, taču sākumā neveicās. Tad sāku studēt literatūru, aizbraucu paskatīties uz Balviem uz saimniecību, kas arī nodarbojas ar sliekkopību. Tā tas pamazām aizgāja,” stāsta saimnieks. Ja sākotnēji viņam bija tikai viena kaste, tagad tās jau ir vairākas, turklāt Visvaldis nedomā apstāties, viņš ir nolēmis iepirkt vēl sliekas.
Sliekas tiek barotas ar lapu kompostu un satrūdējušiem kūtsmēsliem. Saimnieks stāsta, ka tās labprāt ēd arī svaigas banānu mizas. Tām ļoti nepieciešams arī mitrums, tādēļ Visvaldis kastes pārklāj ar plēvi. Ja sliekām ir labvēlīgi apstākļi, tās ir tīras un nav aplipušas ar dubļiem. Jānodrošina arī siltums – optimālā gaisa temperatūra plus 23 grādi (svārstības var būt plus mīnus seši grādi). Jo ir siltāks, jo ātrāk notiek visi procesi. Ir izpētīti arī dažādi interesanti fakti, piemēram, ka stresa apstākļos, kad sliekām tiek dota cita barība, tās var nobeigties.
Visvaldis stāsta, ka slieku vairošanās tempu var apmēram nojaust pēc tā, cik tās ātri pārstrādā sagādāto barību – jo vairāk slieku, jo ātrāk tiek saražots biohumuss. Lai sliekas varētu izņemt, kastei, kurā tās atrodas un kurā jau ir pārstrādāts biohumuss, uzliek virsū jaunu kasti ar barību. Kastes dibenā ir caurumi, pa tiem sliekas dodas uz jauno kasti, bet apakšējā paliek pārstrādātais biohumuss.
Aprēķināts, ka viena tonna slieku diennaktī spēj pārstrādāt pat vienu tonnu atkritumu, pārvēršot tos biohumusā. Cilvēki, kas to ir izmantojuši mēslošanā, atzinuši, ka atšķirība augšanā ir milzīga.
“Uz hektāru nepieciešamas apmēram 100 tonnas biohumusa, tad pieci gadi esot ļoti laba raža. No hektāra varot novākt pat līdz 25 tonnām graudu,” stāsta lauksaimnieks. Biohumusu varot arī miglot uz lapām, tajā ir daudz un dažādu augšanai nepieciešamu mikroelementu. Savukārt pašas sliekas var tirgot makšķerniekiem.
Visvaldis cer, ka viņam izdosies šo ražošanu pamazām attīstīt, savukārt cilvēki sapratīs, ka biohumuss ir ļoti vērtīgs mēslojums.
