Apkārt mums ir daudz radošu un talantīgu cilvēku, tāpēc bieži esmu domājusi par to, kas tad ir cilvēka talants. Manuprāt, tā ir cilvēka prasme saskatīt to, ko nespēj saskatīt citi, sadzirdēt to, ko citi nesadzird, saprast to, kas citiem ir nesaprotams. Talants ir cilvēka spēja stundām ilgi apbrīnot debesu nokrāsu gammu, sajūsmināties par dzērvju kāša lidojumu, spēja brīnīties par koka lapas formu. Talants ir arī spēja ieklausīties un saprast otru cilvēku. Patiesi priecājos par meiteni no Lejasciema, kurai piemīt talants rakstīt dzeju, kas rosina uz pārdomām. Un viņa mūsu novadā tāda nav vienīgā. Es lepojos ar novada senioru amatiermākslas kolektīviem, kuru dalībnieki ir apveltīti ne tikai ar dziedāt un dejot prasmi, bet ar talantu pilnvērtīgi dzīvot par spīti saviem gadiem. Par to pārliecinājos arī pagājušajā sestdienā Gulbenes kultūras centrā, kur šie kolektīvi papildināja mana vīra autordziesmu koncertu. Paldies viņiem par to! “Varbūt tu vari uzrakstīt dzejoli par mīlestību?” nesen jautāja literāte Iveta Krūmiņa. Nesolīju, ka noteikti uzrakstīšu, bet zinu, ka mīlestību vārdos noteikti ietērps mūsu novada un pilsētas talantīgie dzejnieki. Kur tad vēl dažādās izstādes, kas apliecina, cik talantīgi ir dažādu paaudžu mākslinieki. Manuprāt, ar talantu apveltīti ir arī visi tie ļaudis, kuri Zaļajā tirdziņā piedāvā pašu rokām gatavotos ražojumus. Bez mīlestības pret pirmo asnu neizaugs krāšņa puķe vai koks. Bez mīlestības ap kaklu neiemirdzēsies koša rota. Varbūt ir vainīgs pavasaris, bet nav vajadzīgs atvērt skaidrojošo vārdnīcu, lai precīzi rastu atbildi uz jautājumu, kas ir talants. Es domāju, ka talants ir spēja visu mīlēt mazliet citādāk neatkarīgi no cilvēka vecuma.
