Viens stāsts visai cilvēcei – šie vārdi, ko nedēļas nogalē dzirdēju vienā tiešsaistes dievkalpojumā, laikam arī mani ir ieveduši šīgada Ziemassvētkos. Jau no agras bērnības, kad sēdēju klēpī omei vai mammai un klausījos decembrī teiktās valstsvīru, pilsētas mēru vai draudzes mācītāja uzrunas, iegaumēju, ka allaž katrā ir kāds lozungs, uz kura tiek būvēts viss sacītais. Kāds būtu mans, ja es varētu teikt runu un ja manī klausītos kādi cilvēki? Laikam šogad tajā būtu šie vārdi – ka nemainīgā Ziemassvētku vēsts ir domāta visai mainīgajai cilvēcei, tātad tā ir ļoti dziļa. Katrs, vienalga – liels vai mazs, tajā var atrast ko savu. Šis laiks sakrīt arī ar manu personīgo dzimšanas dienu, un tad jau saprotami un loģiski ir iekšā urdošie jautājumi: kāds ir bijis personīgais gads, kuri iekšējie procesi ir bijuši būtiski un kas atstās nospiedumus nākamajā dzīves gadā? Tieši tāpat kā mēs katrs uz sevi varam palūkoties no dažādām pusēm, arī uz Kristus piedzimšanas stāstu varam katrs paskatīties no savas izpratnes. Tajā ir tik daudz detaļu, tik daudz iesaistīto, kas runā! To simboliski izdara Betlēmes kūtiņa, arī gani un zvaigzne, kas rādīja ceļu, un vēlāk trīs Austrumu gudrie, kas arī meklēja un atrada ceļu pie Jēzus Kristus.
Ir ierasts domāt, ka ar Ziemassvētkiem gads gandrīz noslēdzas un ka kaut kam atkal pienākušas beigas. Patiesībā ir tieši otrādi – ar tiem kaut kas iesākas. Ja vien esam atvērti. Ar šo vienu lielo Ziemassvētku vēsti patiesībā viss sākas, jo Jēzus bērniņš, par ko šajā laikā veidojam instalācijas, svētrunas un ludziņas, nepalika silītē. Šim stāstam ir varens turpinājums. Tas ved tālāk par dāvanām zem eglītes, noskaitītajiem pantiņiem vai sautējumu uz vakariņu galda. Tas turpinājums ir katra sirdī. To uzsver arī lejasciemietis Ilmārs Lubiņš, par kura ģimeni šodien rakstām “Dzirkstelē”: “Svarīgi ir tas, kas tev ir sirdī un ko tu jūti, un nekas nav jādara, lai ar to izrādītos citu priekšā.” Piekrītu viņa domai, ka kādai sabiedrības daļai priekšstatu par baznīcas lomu savulaik ietekmējuši kādi politiķu izgājieni, kas sev nepieciešamajā brīdī noorganizējuši savu publicitāti dievnamā. Tādēļ mans novēlējums jums, lasītāji, ir neapstāties pie priekšstatiem, ko ietekmējuši nepareizi motīvi, bet gan varbūt tieši šajos Ziemassvētkos rast sev kādu neiegūtu atbildi. Mēs katrs esam maza daļa gan no cilvēces, gan no mūsu pašu novada, tādēļ lai saticība, sapratne un Dieva svētība mūsu katra stāstā!
