Šonedēļ Gulbeni pāršalca vēsts, ka mūsu skaistajā Ābeļu ielā zāģēšot nost ābeles – esot vecas, rudeņos āboli krītot uz ietves un uz automašīnām, šķīstot un pūstot, esot netīrs, bērni ar tiem mētājoties. Problēma? Acīmredzot par grūtu kādam ābolus savākt. Esot savu laiku nokalpojušas. Vai 50 gadu ābelei ir daudz? Muļķības! Manuprāt, tas ir vecums, kad var turpināt dzīvot, ražot un priecēt! Visos gadalaikos, raugoties šajās ābelēs, sirds priecājas: pavasarī – par baltajiem un maigi rozā ziediem, vasarā – zaļo lapotni, rudenī – krāsaino lapu rotu un ābolu bagātību. Un tad pēkšņi kāds konstatē, ka ābelēm ir “nepareizi” vainagi? Jājautā: kāpēc mēs visus šos 50 gadus tos neesam kopuši? Vai mums speciālistu trūkst? Ik pavasari “frizē” pilsētas liepas, bet nezin kāpēc līdz ābelēm netiek. Vai nāves sprie-dumu ābelēm neesam parakstījuši ar savu neizdarību? Godīgi sakot, arī šobrīd, uz tām raugoties, neredzu, ka tās būtu līkas un greizas un tik pāraugušas, ka būtu jānovēršas ar sakāmo: nu gan laiks kaut ko mainīt! Piekrītu komentētājiem, kas raksta, ka arī šobrīd nav problēmu, ko labot, tikai jāķeras klāt. Izpostīt vienmēr ir vieglāk – ņem cirvi, zāģi un… Tikai kur ir garantija, ka jaunie kociņi ieaugs un izaugs? Vai Ābeļu ielai bez ābelēm būt tāpat kā Bērzu ielai – bez bērziem? Varbūt drīz sāks traucēt arī ozoli Ozolu ielā, jo taču zīles krīt… Griežam nost arī kastaņus, jo arī tie ik rudeni piedrazo ietves un ielas! Mums vēl ir Ķiršu, Ceriņu, Liepu, Jasmīnu, Lazdu un pat Alkšņu iela… Varbūt Alkšņu ielai labāk bez alkšņiem būt?
