Rīt ir pirmā advente un – arī Andreja diena. Ir ticējums, ka ar šo dienu beidzas veļu laiks. Latvieši Andreja vakarā uzvedušies tikpat priecīgi kā Jaungada naktī. Zīlējuši nākotni, sevišķi meitas.
Stāmerienā pierakstīts šāds tautas ticējums: “Līdz Andreja dienai jānoada jauni cimdi, kas nemaz nav rokā jāvelk. Andreja dienas vakarā tie jāpaliek zem spilvena. Kurš naktī tos cimdus ņems, tas apprecēs.”
Ir bezgala daudz skaistu ticējumu, ka Andreja naktī varot nosapņot savu mīļoto, izredzēto, likteņa lemto. Folkloras pierakstītāji zina stāstīt kādu ticējumu no Beļavas: “Andreja dienas vakarā ir jākliedz skurstenī šādi vārdi: “Andrej, mīļais, paklausies, ko no tevis izlūdzos: parād’ manim nākamo, tevis paša vēlēto!” Tas, kurš nākošajā naktī parādās sapnī, ar to ir jāapprecējas.”
Andreja dienā suņus vārdā nesauc, lai ļaunie nedzird un nevar pēcāk suņus pielabināt. Gulbenē pierakstīts ticējums: “Andreja vakarā, gulētājam nezinot, pagultē jāpaliek mieži, tad gulētājs sapnī redz, kas nāks pļaut, tas būs nākamais.” Andreja vakarā jānoēd āboli ar sēklām un kātiņu, tad sapnī redzēs nākamo. Ejot gulēt, mati jāatstāj nesapīti, jaunais brūtgāns nāks sapnī sapīt. 100 procentu garantijas ir šādai zīlēšanai. Andreja vakarā, ne vārda neteikdama, meita apēd siļķi ar visām asakām. Kas sapnī nesīs dzert, tas būs izredzētais.
Jaungulbenē pierakstīts ieteikums puišiem! Vakarā zem gultas jāpaliek bļoda ar ūdeni un jāpārtaisa tilts no maziem kociņiem, turklāt, gulēt ejot, nedrīkst sarunāties. Kura meita naktī pa sapņiem bļodā mazgāsies, to var droši precēt.
