Ikdienā iepērkoties veikalos, neaizdomājos par to, ka, izrādās, esmu otrās, trešās vai pēdējās šķiras cilvēks, kam vienkārši nepienākas nekas labāks par tām precēm, kas rindojas mūsu veikalu plauktos. Še tev! Esot labāki, augstākā labuma, produkti – bet ne mums. Kā tā! Ar ko mēs esam sliktāki par pārējām Eiropas Savienības valstīm? Mēs esot nabagi! Vai šis statuss piedēvēts inerces dēļ? Sak, viņi jau padomju režīmā raduši dzīvot ar mazumiņu! Vai tas tomēr ir mūsu pašu biznesmeņu nopelns, kuri importa preces pārdod par lielāku naudu? Vai tautietis tautieti cenšas apšmaukt, lai iedzīvotos bagātībā? Nekas jauns tas nav, ka šajā pasaulē naudas dēļ cilvēks cilvēku iznīcina. Ražo un pārdod tādas preces, kas pēc tam garos sarakstos tiek uzskaitītas kā veselību graujošas. Kāpēc? Neļaujiet bērniem ēst to un to, nepērciet bērniem to un to – to vien dzirdi! Vai vieglāk nav to drazu vienkārši neražot?! Taču veikalā šie veselībai kaitīgie sūdi (piedodiet!) novietoti viszemākajos plaauktos, lai bērna roķelēm tos vieglāk satvert, vai pie kases, kur, stāvot rindā, par šiem ķimizētajiem kārumiem ar bērnu jāķīvējas – parasta veikala ainiņa. Nekas jauns nav arī tas, ka tautieši no Vācijas, Anglijas, Austrijas vai no kādas citas Rietumvalsts, braucot pie savējiem uz dzimteni, ciemkukulī atved garšīgāku kafiju, kvalitatīvāku veļas pulveri vai glaunāku konfekšu kasti, kura pie mums nezin kāpēc ir uz pusi dārgāka. Īpaši pat nepētot, ir saprotams, ka kaut kas nav kārtībā. Pēkšņi runājam par to! Tā esot patērētāju diskriminācija. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere vēlas, lai šī atšķirība tiek oficiāli atzīta, kā arī lai tiek izvērtēta nepieciešamība pēc izmaiņām likumdošanā. Tik tālu gan esam nonākuši, ka ar likumu ir jāakceptē tas, ka esam tādi paši cilvēki kā Rietumvalstīs. Tad jau varbūt gals būs pienācis tiem darboņiem, kuri jau kopš laika, kad Latvija kļuva par ES sastāvdaļu, sava biznesa pamatos bija izvēlējušies iedzīvoties uz patērētāju maldināšanas rēķina? Vaidere norāda, ka “tad mēs kārsim pie “kauna staba” tās firmas, kuras maldina patērētājus un piedāvā mazākas kvalitātes preces”. Vai tiešām bija jāpaiet 13 gadiem, lai arī Latvija savu veikalu plauktos varētu sagaidīt VIP preces?
