Tirzas pagasta SIA “Kalvīši”, kurā saimnieko Irita un Ilgvars Ķuzes, nodarbojas ar piena lauksaimniecību un šķirnes kazu audzēšanu.
Tirzas pagasta SIA “Kalvīši”, kurā saimnieko Irita un Ilgvars Ķuzes, nodarbojas ar piena lauksaimniecību un šķirnes kazu audzēšanu. Saimnieki ir izmēģinājuši arī siet kazas sieru un gatavot kazas siera bumbiņas.
“Firmu reģistrējām pagājušajā gadā, pirms tam mums bija piemājas saimniecība, taču Tirzas pagastā mēs dzīvojam un darbojamies tikai divus gadus. Pirms tam dzīvojām Vecpiebalgā, bet tagad esam atnākuši atpakaļ uz manām tēva mājām un pamazām te mēģinām saimniekot,” stāsta saimniece.
Šobrīd saimniecībā ir 24 slaucamas govis un 30 slaucamas kazas, bet kopumā kazu ir apmēram 60. “Mans dēls bija smagi slims ar astmu, arī meitai bija šī slimība. Tolaik speciālisti teica, ka bērniem jādod sojas produkti, taču tie bija tik dārgi. Kaimiņiene, kas pārcēlās uz dzīvi citur, mums atdeva savas kazas, sakot, ka viņu piens ir ļoti veselīgs. Paņēmām pirmās trīs kazas, un kopš tā laika bērni ar astmu vairs nemokās. Tā mēs arī sākām aizdomāties,” stāsta I.Ķuze. Pēc tam viņa iestājusies Latvijas kazu audzētāju apvienībā, sākusi interesēties par kazu audzēšanu, devusies arī pieredzes apmaiņas braucienos uz Somiju, strādājusi Vācijā saimniecībā, kas nodarbojas ar kazu audzēšanu. “Gulbenes rajonā mēs pagaidām esam vienīgā šķirnes kazu audzēšanas saimniecība. Mums ir arī ģenētiskie materiāli, cenšamies saglabāt vietējo Latvijas genofondu. Kazas piena produktus šobrīd galvenokārt izmantojam pašu vajadzībām, taču varētu mēģināt sieru gatavot arī lielākos apjomos, tikai ir jāiegādājas pasterizators. Kāpēc pārdot kazas pienu par 25 santīmiem citiem, ja to var pārstrādāt un iegūt garšīgu sieru. Protams, šobrīd cilvēkiem pret kazas piena produktiem vēl ir aizspriedumi, taču gan cilvēki sapratīs, cik kazas piens un siers ir veselīgs,” saka I.Ķuze. Viņa gatavo cieto kazas sieru gan ar, gan arī bez ķimenēm, kā arī kazas siera bumbiņas ar ķiplokiem, ar citronu mērci, ar salātu mērci. “Nākotnē man ir doma no Šveices atvest šampinjonu pelējuma kultūru, tad varētu mēģināt saražot arī kādu pelējuma sieru,” atklāj saimniece. Vācijā Irita iegādājās arī grāmatu ar daudz un dažādām sieru receptēm. Viņa sola, ka gan jau tās tiks izmēģinātas. “Man personīgi kazas piena produkti garšo daudz labāk nekā govs. Mēs vārām arī kazas piena putras un cepam pankūkas no tā, iznāk ļoti garšīgi. Būs jāizmēģina pagatavot arī kazas piena jogurts,” saka saimniece.
Irita un Ilgvars ir pilni apņēmības un vēlas paplašināt saimniekošanu. “Bez uzdrīkstēšanās nekā nebūs. Lai varētu izdzīvot, kaut kas ir jādomā, visi uz ārzemēm taču nebrauks strādāt. Varbūt ar laiku varētu lauksaimniecisko darbību apvienot arī ar tūrismu, varbūt šeit blakus siera ražotnei varētu arī iekārtot kafejnīcu,” spriež I.Ķuze.
Plānu šiem saimniekiem ir daudz, arī apņēmības netrūkst. Šobrīd viņi arī turpina sakopt savu saimniecību, izgriež krūmus, tīra dīķus un ceļ piena māju.
