Dzīvojam pasaulē, kur sabiedrības vajadzības ātri un dinamiski mainās. Tomēr ir lietas, kas paliek svarīgas vienmēr. Visos laikos ir un būs nepieciešamība pēc to profesiju cilvēkiem, kas strādā sabiedrības labā un palīdz citiem. Te var pieminēt gan skolotājus un mediķus, gan policistus un operatīvo dienestu darbiniekus. Kā arī – sociālos darbiniekus un sociālos aprūpētājus. Tieši viņu loma sabiedrības cieņpilnas dzīves nodrošināšanā pieaug ar katru gadu. Jo ikvienam var pienākt brīdis, kad nepieciešams sociālā darbinieka atbalsts. Vai arī brīdis, kad mums pašiem vai kādam no mums tuviem cilvēkiem nepieciešams palīgs – sociālais aprūpētājs.
Tāpēc ir ļoti sāpīgi un skumji lasīt ziņas, ka šie cilvēki, kuru darbs ir sniegt atbalstu citiem, cieš no vardarbības. No vardarbības, ko pret viņiem vērsuši cilvēki, kuri paši pie viņiem vērsušies pēc atbalsta. Pirms pāris nedēļām darbavietā klients pacēla roku pret sociālo darbinieku. Nesen sabiedrību šokēja video internetā, kurā redzams, kā jaunieši piekauj policistu. Pirms Ziemassvētkiem kāda seniora dzīvesvietā viņa radinieki piekāva aprūpētāju. Un vai tie ir vienīgie šādi gadījumi? Diemžēl – nē.
Protams, tas ir sodāmi no kriminālā viedokļa. Bet vai visu spēj salabot likums? Visi šie gadījumi notikuši brīdī, kad cilvēks veicis savus tiešos darba pienākumus – sniedzis atbalstu! Tāpēc tas ir amorāli un traģiski jau pēc savas būtības un kropļo visas mūsu sabiedrības apziņu.
Runājot par darbu fiziska apdraudējuma apstākļos sociālā darba kontekstā, Labklājības ministrijas nesen veiktā pētījuma dati rāda, ka fiziska apdraudējuma situācijās bieži vai pat vienmēr strādā katrs ceturtais sociālais darbinieks. Ieklausieties – katrs ceturtais!
Apzinot un paredzot iespējamos apdraudējuma riskus, sociālo dienestu vadība klientu dzīvesvietu apsekošanas gadījumiem nodrošina divu sociālo darbinieku klātbūtni. Turklāt īpaši bīstamu situāciju gadījumos sociālie darbinieki apsekošanai piesaista pašvaldības policijas pārstāvjus. Domājot par sociālo darbinieku drošību sociālajos dienestos, viņu darba telpās tiek ierīkotas drošības pogas un atsevišķos gadījumos šīm telpām plānotas caurspīdīgas sienas, lai klienta dusmu lēkmju un ārkārtas rīcības situācijās nepieciešamības gadījumā var laikus iejaukties.
Protams, neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas darba devēju rūpes par darbinieku drošību, tomēr nenoliedzama ir arī visas sabiedrības atbildība par kontaktu ar jebkuru šīs jomas profesionāli. Jo bieži vien tieši no attieksmes ir atkarīga ne tikai viņu fiziskā drošība, bet arī emocionālā labsajūta un gandarījums par paveikto darbu. Līdz ar to, iespējams, arī viņu profesionālā rīcība nākotnē!
Pēdējos gados palīdzošo profesiju jomas jau tā arvien skaudrāk saskaras ar personāla resursu trūkumu – darbinieki “izdeg”, nejūtas motivēti un pat pamet darbu, savukārt jaunie speciālisti šajās profesijās ienāk maz.
Līdz ar to mums kā sabiedrībai vitāli nozīmīgi ir novērtēt un saglabāt katru no viņiem! Kā arī veidot saprotošu un cieņpilnu vidi, lai jaunieši izvēlētos savu profesionālo dzīvi saistīt arī ar palīdzošajām profesijām.
Ziemassvētku laikā mēs visi esam emocionāli visatvērtākie. Bet varbūt šajā laikā mēs visi varam padomāt par to, ka arī palīdzētājiem ir vajadzīga palīdzība un atbalsts. Un tā ir visu mūsu kopējā lieta, jo šādu profesiju cilvēki būs nepieciešami vienmēr…
