No Latvijas pēc aptuvenām aplēsēm aizbraukuši vismaz 500 000 cilvēku. Arī Gulbenes novadā tikpat kā nav tādas ģimenes, kur kāds tās loceklis nebūtu devies darba meklējumos uz ārzemēm. Savā pieredzē un secinājumos piekrita dalīties cilvēki, kuri ir izbaudījuši “saldo” viesstrādnieka ikdienu, lai ar to kaut mazliet palīdzētu tiem, kuri vēl tikai pako čemodānus.
Izmisuma solis
Lejasciemietis pirms aizbraukšanas uz Angliju Latvijā strādājis celtniecībā. Biju parakstījis vairākus līgumus par fermu celtniecību, bet Eiropa Latvijas zemniekiem apgrieza finansējumu. Ņemot bankā kredītu, iegādājos visu celtniecībā nepieciešamo tehniku. Diemžēl nespēju atmaksāt,” stāsta vīrietis.
Ideja par aizbraukšanu radusies zibenīgi. Sazinoties ar draugiem, viņam izdevies sameklēt kāda neliela uzņēmēja tālruņa numuru Anglijā, pie kura savulaik jau strādājis latvietis. Tad ar 5 angļu mārciņām un diviem tālruņa numuriem kabatā sācies darba meklētāja 42 stundu ilgais ceļojums ar autobusu uz Apvienoto Karalisti. Nonākot galā, iebraucējs ticis sagaidīts, paēdināts, kā arī ierādīta pagaidu istaba ar gultu un ledusskapi, kā arī noprasīts, kad vīrietis ir gatavs sākt strādāt un ko prot. Kā pratis, tā stāstījis, tikai vēlāk saprotot, ka šobrīd Lielbritānijā konkurence darba tirgū ir ļoti liela, tāpēc imigranta iespējas veiksmīgi atrast darbu ir atkarīgas arī no angļu valodas zināšanām. Jau nākamajā dienā iebraucējam vajadzējis doties uz Anglijas otro lielāko pilsētu Birmingemu, lai strādātu celtniecībā. Darbs sācies pulksten 2 dienā, bet pulksten 6 vakarā jau pirmā nauda bijusi kabatā. “Kad biju nedaudz iedzīvojies, sāku interesēties par dokumentu kārtošanu, lai skaitītos, ka strādāju oficiāli. Tomēr īstu atbildi no darba devēja nesaņēmu un tā arī skaidrībā netiku līdz brīdim, kad sapratu, ka ne tikai mans darba devējs, bet arī citi to īsti nemaz nevēlas. Man tika stāstīts, ka dokumentu kārtošana ir ļoti sarežģīta un pat gandrīz neiespējama misija. Tad jaunas darba iespējas mēģināju rast ar aģentūras starpniecību,” stāsta viesstrādnieks. Šobrīd viņš strādā par elektrokāra vadītāju nelielā “ciematā”, kur ir 650 000 iedzīvotāju.
Neiesaka braukt uz dullo
Viņš nevienam neiesaka braukt darba meklējumos, tā sakot, uz dullo. Labāk sākumā atrast kādu paziņu vai draugu, kurš ārzemēs jau strādā, pie kura uz kādu laiku varētu apmesties, lai sakārtotu vajadzīgos dokumentus. “Iespējams, ka daudzi man iebildīs un teiks, ka paši ir gatavi noīrēt māju, ka nav vajadzības apmesties pie paziņām un tamlīdzīgi. Nu, ja paveiksies, varbūt izdosies atrast kādu privātpersonu, kas izīrēs sākumā labākajā gadījumā istabu. Aģentūras diemžēl tādiem kā mēs neizīrē mājas, ja nav oficiāla darba un līguma ar darba devēju,” brīdina vīrietis. Visiem, kuri izlemj meklēt darbu Apvienotajā Karalistē, uzreiz pēc ierašanās viņš iesaka nokārtot visas formalitātes, lai dabūtu Nacionālo nodokļu maksātāja numuru (NIN). Lai piereģistrētos NIN, ir jāuzrāda adrese, kur cilvēks dzīvo. Pieteikšanās uz NIN ir iespējama arī pa tālruni. To var izdarīt, aizejot arī uz “Job centre Plus” jeb Darba biržu. Centrā ikviens tiek gaidīs.
Vīrietis parēķinājis, ka mājas īre ar visiem dokumentiem un depozītiem sākumā izmaksās no 1200 līdz 1500 mārciņām. Pēc tam katru mēnesi, atkarībā no īrētās mājas, – 425 līdz 500 mārciņas. Jāņem vērā, ka būs jāmaksā arī par elektrību, gāzi un ūdeni. Šīs izmaksas ir vienādas ar “veel consil tax” (pašvaldības nodokli, kas ir aptuveni 100 mārciņas mēnesī). Šo nodokli novirza policijai, atkritumu izvešanai un slimnīcai. Ieteicams piereģistrēties arī pie ģimenes ārsta. Ja pašam cilvēkam nepietiek uzņēmības izurbties tam visam cauri, pēc palīdzības var vērsties aģentūrās, kas ar to nodarbojas. “Iesaku sameklēt iespējami vairāk labu atsauksmju par konkrētās aģentūras darbu. No personiskās pieredzes tagad neiesaku izmantot aģentūras “Team Support” pakalpojumus, kurai ir filiāles ne tikai Anglijā, bet arī Ungārijā. Iepriekš aģentūras nosaukums bija “People Resurss”. Ja netiek maksāti nodokļi un nav nekādu sociālo garantiju, tad, ja cilvēks kaut kāda iemesla dēļ nav spējīgs iziet darbā, piemēram, ir saslimis, viņu vienkārši var izlikt uz ielas. Citas aģentūras maksā nodokļus. Ja pēc kāda laika nākas zaudēt darbu, tad ir iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu,” stāsta viesstrādnieks.
Pazūd aģentūra un nauda
Holandē gūtajā pieredzē dalās puisis no Gulbenes, kurš pirms kāda laika atgriezās Latvijā un tagad strādā Rīgā. Viņš, interesējoties par darba iespējām ārzemēs, vērsies kādā aģentūrā tepat, Latvijā. Ar tās starpniecību darba iespējas rastas Holandē, Amsterdamas pastā, lai veiktu kurjerpastnieka pienākumus. Aģentūra ar pastu uz vienu gadu noslēgusi līgumu, kā arī jaunietim garantējusi dzīvesvietu. “Man paskaidroja, ka maksu par dzīvesvietu līgumā noteiktajā laikā garantēs aģentūra. Bija runa par 1000 eiro. Pēc kāda laika saimnieks, pie kura dzīvoju, sāka pieprasīt samaksu no manis, jo izrādījās, ka aģentūra nav pildījusi līgumā solīto. Apņēmīgi vērsos pie konkrētās aģentūras, bet izrādījās, ka tā bija paspējusi pazust. Darba devējs ieteica vērsties pēc palīdzības pie jurista, lai risinātu šo problēmu, bet, tā kā aģentūra bija izčibējusi bez pēdām, neko neizdevās pierādīt. Man nekas cits neatlika, kā pašam samaksāt šos 1000 eiro,” stāsta puisis. Darba devējs labprāt būtu viņu paturējis darbā privāti arī pēc gada, bet to darīt ir aizliegts, jo izrādās, ka holandieši visiem spēkiem cenšas aizstāvēt paši savu darbaspēku, īpaši nepieļaujot viesstrādnieku masveida ieplūšanu valstī.
Tik labi vairs nemaksā
Svetlana, četrus gadus dzīvoja un strādāja Itālijā. “Tīrīju biroja telpas un dzīvokļus. Sākumā maksāja ļoti labi, bet pēdējā gadā samaksa ievērojami saruka. Ar to jārēķinās. Daudz kas ir atkarīgs no saimnieka attieksmes pret viesstrādnieku. Visiem, kuri vēl tikai pošas braukšanai, iesaku uzreiz pēc ierašanās Itālijā vai kādā citā valstī obligāti dabūt personas kodu. Tā ir neliela kartīte, kas ārēji atgādina mūsu kredītkarti. Uz tās ir personas foto, personas kods un citi dati par cilvēku, kā arī norādīts, no kuras valsts cilvēks ir ieradies. Otrs obligātais dokuments, bez kura neko neiesāksiet, ir pase. Manā gadījumā tā bija Itālijas pase. Tāds neliels gaužām vienkāršs dokuments uz divām lapām,” stāsta Svetlana. “Protams, daudz vieglāk, ja ārzemēs jau ir paziņas. Arī mans viens bērns strādā Itālijā,” stāsta Svetlana.
darba meklētājiem!
Jāapzinās, kādas ir jūsu svešvalodas zināšanas.
CV jāraksta angļu valodā. Tam vēlams pievienot arī notariāli apstiprinātus personas izglītības un papildizglītības dokumentus.
Pirms darba intervijas liela nozīme ir pieteikuma vēstulei.
Jāprot lietot internetu.
Ierodoties svešā valstī, jābūt finansiālajam nodrošinājumam vismaz pāris mēnešiem.
Ieteicams sameklēt mājokli.
Pirms darba gaitu uzsākšanas jāatver bankas konts.
Jāiegādājas tālruņa numurs lietošanai konkrētajā valstī.
Jāpiesakās intervijai, lai saņemtu Nacionālo nodokļu maksātāju numuru (National Insurance number). Tas ir personiskais konta numurs, kas apliecina, ka nodokļi, kas tiek maksāti, atbilst maksātāja ienākumiem.
Jāpiereģistrējas pie ģimenes ārsta.
Jāsaņem algas nodokļu kods, kas sastāv no trīs cipariem.
Ja gadās nokļūt nelaimē, pazūd dokumenti, ir jāatjauno pase, ir neskaidrības, kā atgriezties Latvijā, vai atgadās vēl citas problēmas, ieteicams pēc palīdzības vērsties konkrētās valsts Latvijas vēstniecībā.
Ja, piemēram, Anglijā izsīkušas finanses, nav darba un māju, tad, veicot brīvprātīgu darbu, uz kādu laiku iespējams sev nodrošināt pajumti un pārtiku ar “HelpX” starpniecību.
Eksperta ieteikumi
Valsts nodarbinātības aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko: “Iesaku par darba iespējām ārzemēs interesēties tikai tajās aģentūrās, kurām ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Ar šo aģentūru nosaukumiem iespējams iepazīties valsts nodarbinātības dienesta interneta mājas lapā” www.nva.gov.lv”, kā arī plašāku informāciju iespējams saņemt pie Nodarbinātības valsts aģentūras reģionālajiem EURES (Eiropas valstu nodarbinātības dienestu sadarbības tīkls) konsultantiem. Mums tuvākais šāds reģionālais konsultants strādā Cēsu filiālē. Cilvēkiem ir tiesības darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējam pieprasīt uzrādīt licenci, rakstveidā noslēgt līgumu, iepazīties ar noteikumiem, kas noteikti ar darba devējiem un ārvalstu partneriem noslēgtajos līgumos, pieprasīt, lai visi dokumenti, ar kuriem ir tiesības iepazīties, būtu latviešu valodā, saņemt rakstveida darba piedāvājumu, kur norādīts darba devēja nosaukums, juridiskā un darbības vietas adrese, darba uzsākšanas laiks, profesija, vispārīgs darba raksturojums, darba samaksas apmērs, darba laiks un līguma izbeigšanas noteikumi. Darba apstākļi nevar būt sliktāki par piedāvājumā norādītajiem. Ja rodas problēmas, iespējami ātrāk ir jāsazinās ar darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzēju vai Latvijas pārstāvniecību attiecīgajā ārvalstī. Ja gadījumā licencēta darbiekārtošanas firma pārkāpusi darba ņēmēja tiesības, tad jāsniedz rakstveida sūdzība Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļā. Ja ārzemēs cilvēku piemeklē kāds negadījums, tad ir jāvēršas tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā, tikai jāņem vērā, ka Latvijas pārstāvniecība nevar apmaksāt cilvēka rēķinus, pasūtīt biļetes un viesnīcu, iekārtot darbā.”
