Pusgada laikā 12 negadījumi darbā reģistrēti Gulbenes rajonā un tikpat arī Madonas rajonā, bet Balvu rajonā – trīs un Alūksnes rajonā – pieci negadījumi darbā.
Pusgada laikā 12 negadījumi darbā reģistrēti Gulbenes rajonā un tikpat arī Madonas rajonā, bet Balvu rajonā – trīs un Alūksnes rajonā – pieci negadījumi darbā.
Pirmajā pusgadā Austrumvidzemes reģionālajā Valsts darba inspekcijā pavisam ir reģistrēti 32 nelaimes gadījumi darbā. No tiem 26 gadījumos cietušie ir vīrieši, sešos gadījumos – sievietes. Pērn šajā pašā laika periodā bija reģistrēti 24 nelaimes gadījumi darbā. “Tas ir ievērojams palielinājums nelielam reģionam,” saka Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Aivars Spalva.
Analizējot, kurās profesijās strādājošajiem visbiežāk notiek nelaimes darbā, pirmajā vietā ir darbgaldu operatori kokapstrādē, lauksaimniecībā. 15 gadījumos no 32 cietušie ir viņi. Tātad – gandrīz puse. Trešdaļa visu nelaimes gadījumu darbā šogad bijuši kokapstrādē. Vēl daudz negadījumu darbā bijis mežizstrādē un lauksaimniecībā, kā arī tirdzniecībā.
“Tirdzniecībā bijuši pieci nelaimes gadījumi darbā. Lielākoties – kritieni. Aizķeras kāja, paklūp, izmežģī roku vai kāju. Ziemā krīt uz apledojušām kāpnēm,” saka A.Spalva. Izglītības iestādēs bijuši divi gadījumi, kad pedagogi krituši ziemā uz apledojušām kāpnēm. Tāpat arī mediķi, kas krituši, kāpjot no neatliekamās palīdzības auto vai uz kāpnēm.
“Bija gadījums, kad Gulbenes slimnīcā ārste guva traumu, iedurot pirkstā ar medicīnisko adatu. Šādā gadījumā teorētiski ir iespējami inficēšanās draudi ar kādu infekcijas slimību. Tūlītējas darba nespējas nav, taču saskaņā ar noteikumiem inspekcija tomēr raksta aktu par notikušo nelaimes gadījumu darbā. Šajā gadījumā tā ir viegla trauma. Izmeklēja gadījumu medicīnas iestādes komisija un vietējais darba aizsardzības speciālists. Savukārt inspekcijā reģistrējam gadījumu,” stāsta A.Spalva.
Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, pirmajā vietā ir neuzmanība. Pietiekami nenovērtējot situāciju, cilvēki mēdz paklupt. Tā notiek gan ziemā, gan vasarā. Otrs raksturīgais cēlonis ir darba drošības instrukciju neievērošana.
“Cilvēki cenšas darbu veikt lielā steigā, noņem kādu aizsargu (brilles, ķiveri), kādu palīglīdzekli. Iemesls – sasniegt lielāku darba ražību. Rezultātā var gūt traumu,” saka A.Spalva.
Esot arī raksturīgi, ka nelaime atgadās nepietiekami apmācītiem darbiniekiem. Gadās, ka nelaime notiek pirmajās dienās pēc cilvēka pieņemšanas darbā. Vēl viens traumu iemesls – nepieļaujamas darba metodes.
Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pārraugāmajā teritorijā pusgada laikā negadījumi darbā ir bijuši par pamatu 850 darba dienu zaudējumam. Vidēji viens nelaimes gadījums darbā saistīts ar slimošanu 26 darba dienu garumā. Kopumā Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonā pusgada laikā darba devēji darbā cietušajiem par darba nespējas lapu 14 dienām izmaksājuši 1648 latus. Vidēji viens nelaimes gadījums darba devējam izmaksājis 50 latus.
