Daudzi gulbenieši priecājas, kad redz dalmācieti, kuru ikviens nešaubīgi pazīst pēc koši baltā kažoka ar melnajiem plankumiem. Dalmācietis ir reta suņu šķirne, taču ļoti mīlēta aristokrātiskā izskata un jaukā rakstura dēļ. Tieši šo iemeslu dēļ sev dalmācieti izvēlējās gulbenietes Sarmītes Deksnes ģimene.
Izvēlas draudzīgu suni
“Man nebija pieredzes, bet vēlējos suni, kurš nav agresīvs, bet ir draudzīgs, sargā māju un vienmēr ar prieku sagaida saimniekus. No Jēkabpils atvedām trīs mēnešus vecu kucēnu, bet tagad Teo ir trīs gadi. Izvēlējāmies vārdu, kurā nav burta “r”, lai suns nebūtu dusmīgs,” stāsta Sarmīte.
Lai gan nepieredzējušajiem suņa saimniekiem gāja visādi, tagad viņi par suni saka tikai to labāko. “Teo nevedu uz suņu skolu, bet viņš ir ļoti apķērīgs – ātri saprata visas komandas: sēdi, prasi, stāvi, gaidi. Tiesa, viens vecs dīvāns tika sagrauzts. Mazajam suņukam patika grauzt, bet nu jau sen viņš neko tādu vairs nedara. Mierīgi gaida mūs mājās – skatās logā un, kad pamana nākam, sāk riet, un priecīgs skrien pretī,” stāsta S.Deksne. Par galveno saimnieku Teo atzīst Sarmītes dzīvesdraugu, lai gan viņa ir vairāk kopā ar suni. Abi kopā dzied. Kad dzird dungojam kādu melodiju, Teo apsēžas un velk līdzi dažādās toņkārtās. Acīmredzot dalmācietim patīk dziedāt.
Ir azartisks un paklausīgs
Saimniece secina, ka Teo ir dabas mīļotājs. “Viņš nav pilsētas puika, bet vairāk meža un lauku suns. Tur ir plašumi, kur var izskrieties lielā ātrumā, dzīties pakaļ stirnai vai zaķim. Tomēr arī savā aizrautībā suns spēj apstāties un paklausīt, ja tiek saukts,” akcentē Sarmīte. Vismaz reizi nedēļā viņa, vīrs vai abi kopā ar dalmācieti dodas uz mežu, kur pavada apmēram trīs stundas. Arī izbraukumos Teo ņem līdzi. Ir būts Siguldā un Valmierā, kur izstaigātas takas Gaujas stāvajos krastos. Ikdienā sunim jāiztiek ar mājas pagalmu un rīta pastaigām, kurās parasti Teo var socializēties – tikties ar citiem suņiem. Kad uzplaukst mīla pret kādu suņu meiteni, tad dalmācietis pamanās slepus aizlavīties no pagalma. “Pat divu līdz trīs kilometru attālumā suņi sajūt kuces smaržu, kad tā meklējas. Tad nereti pietiek uz mirkli novērsties un suņa vairs nav, ja gadījies atstāt vārtiņus atvērtus. Tad jāiet pakaļ un jāved mājās,” atzīst S.Deksne. Pagaidām Gulbenē nav manīta dalmāciešu šķirnes suņu meitene, kas Teo droši vien saistītu vairāk par citām.
Nemīl kaķus, bet saudzē puķes
Ar mājas kaķeni Džīnu Teo nav visai labas attiecības. Iespējams, tāpēc, ka kaķene ir vecāka un negrib ar viņu dalīt saimnieku uzmanību. “Džīnai ļoti nepatīk šis suns. Reizēm Teo mēģina izrādīt maigumu, pabakstot ar savu purnu, bet kaķene sit ar ķepām. Šo trīs gadu laikā nekas nav mainījies, tomēr īpašu strīdu abu starpā nav. Kad dalmācietim apnīk Džīnas kaprīzes, viņš to uzdzen kokā,” skaidro Sarmīte. Ja pagalmā ieklīst kāds cits kaķis, tas noteikti dabū trūkties – tiek uzreiz padzīts. Tad saimniece paliela Teo, ka tas ir malacis, jo sargā māju. Turpretim Džīna ir neatkarīga princese, kuru labāk neaiztikt.
Tā kā ar kaķeni rotaļāties neizdodas, Teo izmanto pīkstošās mantiņas, arī ābolus. Viņam patīk rakt bedres, turklāt dziļas, ja kaut ko saož. Tomēr ne reizi dalmācietis nav izracis nevienu puķi dobē, jo ir stingri pateikts, ka to nedrīkst. “Ja reiz ir pateikts, tad Teo tur neiet, tāpēc man ir dārzs ar puķēm. Kad ņēmām suni, bažījos, ka viss būs izbradāts, bet nekas tāds, par laimi, nav jāpiedzīvo. Suns iet tikai pa taciņām,” ir apmierināta Sarmīte.
Romantiski kaisa rožu ziedlapiņas
Kad Teo vēl bija mazs, viņš sagādāja īstu pārsteigumu saimniecei. Sarmītei dzimšanas dienā, ko svin ziemā, bija uzdāvinātas rozes. Kamēr viņa bija darbā, suņuks rozes bija izvilcis no vāzes, sīki saplucinājis un izkaisījis pa grīdu, pa gultu un tā sagaidīja saimnieci mājās. “Tad es teicu – romantiķis Teo saplucināja rožu ziedlapiņu jūru. Nespēju uz viņu dusmoties,” atzīst Sarmīte. Visiem mājiniekiem suns ir priekam, jo pats ir vienmēr dzīvespriecīgs. Nekad Teo nav bēdīgs un nekad neapvainojas. Tiesa, gadās, ka mazliet viņu nākas sabārt. Tad Teo iespiež asti kājstarpī un dodas uz savu vietu ar lielu gultu. Dalmācieša lielākais kārums ir siers. Kā jau vīrietim Teo garšo arī svaigs speķis, turpretim gaļas liesums nepavisam nevilina.
Fakti
◆ Dalmācieša izcelšanās joprojām ir neskaidra un balstīta uz pieņēmumiem. Pēc zīmējumiem, atrastiem senās faraonu kapenēs, un līdzīgiem zīmējumiem, kas datēti ar 16. līdz 18.gadsimtu, var domāt, ka dalmācietis eksistē jau vairākus tūkstošus gadu. Baznīcu hronikās no 14.gadsimta norādīts, ka šķirne veidojusies Vidusjūras reģionā Dalmācijas piekrastes apkaimē.
◆ Dalmācieši ir apveltīti ar īpašībām, kas ļauj tos nodarbināt dažādās jomās. Senāk dalmācieši piedalījušies cirka izrādēs, pavadījuši ekipāžas, kalpojuši ugunsdzēsēju dienestā. Līdz pat mūsdienām viņi ir lieliski jātnieku pavadoņi, jo spējīgi mērenā tempā pārvarēt lielus attālumus. Labprāt dodas līdzi saimniekam velobraucienos un krosa distancēs.
