Arī Gulbenes novads ir starp tiem Latvijas novadiem, kuros valdība līdz 30.novembrim ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli lauksaimnieciskajā sektorā.
“Dzirkstele” jau informēja par situāciju Litenes pagastā, kur zem ūdens ir liela daļa Sitas-Pededzes palieņu pļavu un graudaugu tīrumu. Sējumi, stādījumi, sagatavotā lopbarība cietuši arī citviet novadā.
Zaudējumi jāizvērtē godprātīgi
“Zemniekiem jābūt godprātīgiem, apzinot savus zaudējumus – neķerot karstu, bet izvērtējot to, kas tiešām ir. Lauksaimniekiem, manuprāt, nevajadzētu prasīt kompensēt visu, bet godprātīgi izsvērt, kas ir neatgriezenisks postījums un kas ir lietavu seku radīts. Lielākā daļa novada graudkopju nebūs cietuši ļoti smagi, taču kopējā tendence: ziemāju labības vākšana kavēta, graudu kvalitātes kritums. Sekas nākamajā gadā atstās arī neiesētais vai vēlu sētais ziemas rapsis. Vēlie sējumi veidojas tāpēc, ka saimniekiem ir iesākti lauki, kuros lietavas iztraucēja sēju, un šie lauki ir jāapsēj, lai būtu vienlaidus masīvi, lai būtu ievērota augu maiņa. Sitas-Pededzes baseina apsaimniekotāji ir cietuši smagi un šobrīd pie situācijas, kad savāktā barība ir ūdenī (to vairs nevarēs izžāvēt), jaunu savākt pietiekamā apjomā ir problemātiski (zāle jau ir pāraugusi, iegūtā barība nav kvalitatīva, nepļautās platības ir zem ūdens, pilnas ar sanesumiem un dūņām), ir nopietni jāizsver lopu izbarošanas iespējas. Turpinām sazināties ar lauksaimniekiem, lai sekotu līdzi situācijai,” stāsta SIA “LLKC” Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane.
“Jau pati daba šogad pateica priekšā, ka vismaz par desmit dienām kavēsies augu veģetācija. Šī iemesla dēļ kavēsies arī ražas novākšana. Būtībā gatavību sējumi sasniedza tieši pirms lielajām lietavām. Bija zemnieki, kuri jau pirms lietavām sāka kult vēl īsti negatavus rudzus. Jau tad atklājās, ka graudos ir liels mitruma procents, tāpēc arī to kaltēšanas izdevumi bija lieli,” stāsta Gulbenes novada augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga.
Gulbenes biroja augkopības speciālisti, apzinot situāciju novada saimniecībās, secinājuši, ka, piemēram, Sitas-Pededzes pļavās, kur izvietojušās lielas zīdītājgovju saimniecības, ir aizskalots siens, ūdenī peld sagatavotie ruloni, ūdenim atkāpjoties, ganībās kādu laiku zāle nebūs izmantojama, jo tajā ir dūņas un smiltis. Daudzviet ziemāju lauki, kas pirms lietavām nebija sasnieguši gatavību, ir sagāzti veldrē. Daļa bioloģisko zemnieku saimniecību nesaskata iespēju šogad gūt 200 eiro no hektāra, jo, ja arī izdosies labību novākt, tās kvalitāte un cena būs zema. No pērn deklarētajām ziemas rapša sējumu platībām līdz lietavām bija novākti aptuveni 60 procenti no deklarētajiem hektāriem. Uz laiku apstājusies ziemas rapša sēja, jo daļa sējai paredzēto lauku atrodas ūdenī. Pāragri ir spriest arī par vasarāju kultūru novākšanu, jo simtprocentīgi visi to lauki ir veldrē. Lietavas šogad salauzušas arī vēl negatavās lauku pupas. Diemžēl sējumi nav apdrošināti.
Pieteikumus iesniegs elektroniski
Kāds būs lielā lietus radīto zaudējumu kompensācijas apjoms, šobrīd vēl nav zināms, jo Zemkopības ministrija līdz 1.oktobrim apzinās ārkārtējās situācijas teritorijā cietušos lauksaimniekus un tiem faktiski nodarītos zaudējumus. Pamatojoties uz Ministru kabineta 29.augustā izsludināto ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, Lauku atbalsta dienests ir uzsācis izstrādāt moduli elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Tajā dienesta klienti varēs iesniegt pieteikumus par faktiski nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši 2017.gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Iesniegt pieteikumus elektroniski varēs līdz 1.oktobrim. Lauku atbalsta dienests informēs par iesniegumu pieņemšanas sākumu.
Katru situāciju analizēs individuāli
Par kompensāciju apjomu, kas tiks piešķirts lauksaimniekiem, lems Zemkopības ministrija. Katra situācija tiks analizēta individuāli. Tas varētu būt zināms tikai novembra vidū, jo ministrijai līdz 1.novembrim ir uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzinis – viens no kompensācijas mehānismiem būs, ka kompensācija tiek piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.
