Lauku ģimenes ārstu asociācija nav izveidota, lai šķeltos ar Latvijas ģimenes ārstu asociāciju, bet gan garantētu lauku ārstu aizsardzību un viņu interešu ievērošanu.
Lauku ģimenes ārstu asociācija nav izveidota, lai šķeltos ar Latvijas ģimenes ārstu asociāciju (ĢĀA), bet gan garantētu lauku ārstu aizsardzību un viņu interešu ievērošanu.
“Latvijas ĢĀA vairāk pārstāvēja lielpilsētu ģimenes ārstu viedokli un intereses. Lauku ģimenes ārstiem nebija iespēju izteikt savu viedokli. Lielajā asociācijā tas netika sadzirdēts. Līdz ar to Lauku ĢĀA aizstāv mazpilsētu un lauku ārstu profesionālās, ekonomiskās, juridiskās, izglītības intereses,” informē Lauku ĢĀA prezidente, Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska.
Viņa norāda, ka Lauku ĢĀA interesēs ir veikt rezidentu apmācību, piesaistīt jaunos ārstus. “Tagad galvenais uzdevums ir nodrošināt un ieteikt tādu kapitācijas modeli (no kā tiek aprēķināta ģimenes ārsta alga), kas nodrošinātu ģimenes ārsta būtību,” domā L. Kozlovska.
Viņa uzsver, ka katram pacientam gadā tiek atvēlēti deviņi lati. “Ārsts par pacientu ir atbildīgs. Ne tikai slimībā, bet arī veselībā, veicot profilaktiskās pārbaudes. Ārstam būtu jāzina pacienta sociālie, psiholoģiskie apstākļi. Līdzšinējā kapitācijas sistēma lauku ģimenes ārstus pilnībā apmierināja. Tikai tagad tā sāka parādīt savas pozitīvās iespējas. Līdz šim tika ievērotas pacienta intereses, un viņš tika nosūtīts pie speciālista,” uzskata L. Kozlovska.
Viņa atzīst, ka nepieciešams palielināt līdzekļus visai veselības aprūpei. “Veselības budžetu nepieciešams palielināt vismaz par trīsdesmit procentiem, lai tas normāli funkcionētu. Valdība to nedzird un uz šīs nelielās naudas rēķina reformē kapitācijas jeb finansēšanas modeli un nepasaka, ka būtībā veselības parūpē nekas nemainīsies,” uzskata L. Kozlovska.
Viņa informē, ka jaunais kapitācijas modelis paredz, ka 37 procenti līdzekļu tiek atvēlēti ģimenes ārstu praksēm, astoņi procenti – kvalitātes celšanai un 55 procenti izmeklējumiem un speciālistiem. “Tomēr šī attiecība reāli strādā jau tagad. Gadās, ka ģimenes ārsts speciālistiem atvēl pat 60 procentus naudas. Valdība vēlas katru mēnesi šos procentus fiksēt vienādā daudzumā. Tam būs negatīva iezīme, jo ārstam zudīs motivācija attīstīties, pilnveidot praksi. Tas, ko piedāvā Labklājības ministrija, ir slinkošanas modelis. Ārsts var kļūt par dispečeru. Ārsts tad vairs nav racionāls valsts naudas apsaimniekotājs. Ārsts nevar strādāt pēc sastinguša kapitācijas modeļa,” uzsver
L. Kozlovska. Viņa domā, ka, pareizi organizējot ģimenes ārsta darbu, viņš kļūst pieejamāks pacientiem.
“Tur, kur ģimenes ārsta darbs ir organizēts, nav jāgaida vairāk par divām vai trijām dienām uz plānveida vizīti. Katru dienu jābūt atvēlētai pusotrai stundai akūtajiem pacientiem. Arī Eiropas Savienības valstīs ārstiem ir akūto un plānveida pacientu pieņemšana un telefonstundas,” norāda L. Kozlovska.
