Rīt pulksten 20.00 Gulbenes kultūras namā uz pirmizrādi aicina Gulbenes Tautas teātris.
Rīt pulksten 20.00 Gulbenes kultūras namā uz pirmizrādi aicina Gulbenes Tautas teātris. Režisore Edīte Siļķēna iestudējusi Hermaņa Paukša viencēlienu ar nosaukumu “Piedod, ja vari!”.
Astoņas mūķenes izrādē rotaļājas ar vienu dārznieku. Reizēm nemākulīgi, reizēm aizkustinoši. Mūķeņu attieksme pret vīrieti ir līdzīga attieksmei pret brīnumu. Cieņas un pielūgsmes pilna. Gaidoša un nepacietīga. Vai vēl precīzāk iespējams raksturot sievietes izjūtas? Uz vienu vīrieti ir astoņas sievietes. Latvijā. Viņš patiesi jūtas kā dārznieks, ko aplido tauriņi. Bet dārza patiesībā nemaz nav. Līdz ar to arī pienākumu nekādu.
Labi, Dievs ar to dārznieku. Galu galā viņš jau nav vainīgs, ka ir viens uz astoņām. Mūķenēm. Un diezin vai viņš izvēlēsies kādu no viņām, kas arī nav nekāds rožu dārzs. Un ir taču vēl arī citas… sievietes, kas dzīvo ārpus dzīves, pienākuma, ģimenes, darba klostera. Ārpus vispārpieņemtajām vai izdomātajām normām. Lai gan reizēm dārzniekam tas ir pat izdevīgi. Slēpties aiz normām. Un kāpēc gan lai nepaspēlētos bez jebkādiem spēles noteikumiem, kas būtu jāievēro viņam pašam?!
Taču vairāk jau izrāde ir par viņām, par brīnumu gaidošajām, kam nekas cilvēciskais nav svešs un kas būtībā domā par to pašu, par ko visi. Par labām pusdienām un labu seksu. Kāpēc viņas tomēr izvēlas klosteri?
Cik ilgi mūsdienu sievietes vēl skatīsies tālē, cerot ieraudzīt kuģi ar rozā burām un princi un klāja?
