Valdības komiteja atbalstījusi vēlētāju reģistra izveides koncepciju, kas vēlētājiem dos tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, nevis balsot dzīvesvietai atbilstošā vēlēšanu iecirknī.
Valdības komiteja atbalstījusi vēlētāju reģistra izveides koncepciju, kas vēlētājiem dos tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, nevis balsot dzīvesvietai atbilstošā vēlēšanu iecirknī.
Atbalstītā koncepcija ir pirmais oficiālais tiesību akts, kas izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā 2004.gada 12.jūnijā, kā arī lai pilnveidotu Latvijas vēlēšanu sistēmu un spētu nodrošināt vēlēšanu norisi nacionālā un starptautiskā līmenī.
“Vēlētāju reģistra izveide ir jaunums. Agrāk vēlēšanu sarakstos personas iekļāva atbilstoši dzīvesvietai. Tagad projektā ir iestrādāts noteikums, ka, cilvēkiem, ejot deklarēt dzīvesvietu, būs jādeklarē arī tas vēlēšanu iecirknis, kurā viņš vēlas balsot. Tās personas, kas no jauna dzīvesvietu nedeklarē, automātiski pierakstīs tajos vēlēšanu iecirkņos, kas atbilduši viņu dzīvesvietai. Piemēram, ja persona dzīvo Gulbenē, tad būs reģistrēta vienā no diviem pilsētas vēlēšanu iecirkņiem,” stāsta rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale.
Valdības komitejas atbalstītais vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas modelis paredz, ka vēlētājam ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni saskaņā ar atbilstošo Vēlēšanu likumu un ziņas par vēlētāja izvēlēto vēlēšanu sarakstu iekļaut vēlētāju reģistrā.
“Vēlētāju reģistra izveidošanai ir nepieciešams laiks un papildu līdzekļi valsts budžetā informācijas sistēmas izveidei, kā arī tehniskais nodrošinājums,” spriež V.Kravale.
Tieši finansējums radījis domstarpības starp Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Ministru prezidentu Einaru Repši. CVK pārmet, ka tā nākamā gada budžetā nav pieprasījusi finansējumu vēlētāju reģistra izveidei. Savukārt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars norāda, ka Ministru kabineta komitejas atbalstītā koncepcija nevar būt par pamatu finansējuma pieprasīšanai. CVK finansējumu var pieprasīt tikai, pamatojoties uz spēkā esošiem likumiem konkrētām šajos likumos paredzētām funkcijām, bet Vēlētāju reģistra likums pagaidām vēl nav ne izstrādāts, ne pieņemts.
CVK priekšsēdētājs, komentējot izveidojušos situāciju, norāda, ka ticamāk Vēlētāju reģistra likumprojekts, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts jau būtu izstrādāts un iesniegts Saeimā, ja CVK būtu likumdošanas iniciatīva, bet Latvijā likumprojektus Saeimai var iesniegt tikai Valsts prezidente, Ministru kabinets, Saeimas komisijas.
Vēlēšanu sistēmu nepieciešams pilnveidot, lai Latvijā varētu ievērot principu “viens vēlētājs – viena balss”, jo ir paredzēta pāreja uz dubultu personu apliecinošu dokumentu sistēmu (pases un personu apliecības), vairs nepastāv pieraksta dzīvesvietā sistēma, personu apliecinošā dokumentā nav paredzēta atzīmju izdarīšana par pierakstu vai dalību vēlēšanās un jānodrošina Latvijas dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās nākamā gada jūnijā.
Vēlēšanu kārtība un vēlētāju reģistra izveide noteikta Eiropas Savienības Padomes direktīvā, kas nosaka, ka Eiropas Savienības pilsoņi, kuri uzturas kādā tās dalībvalstī, bet ir citas valsts pilsoņi, var izmantot tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
