Ne jau velti likums paredz aizklātu balsojumu
“Kā var tā būt, ka mūsu vēlētie novada deputāti jau pašā sākumā, balsojot par novada domes priekšsēdētāja vietnieku, sākuši mānīt savu vēlētājus!? Tiek runāts par tiem četriem “pārpirktajiem”, kuri bija parakstījuši koalīcijas līgumu un vienojušies atbalstīt balsojumā pašu izvirzīto kandidatūru. Izrādījās, ka viņi atbalsta Tautas partijas biedru. Vai nevarētu skaidri nosaukt šo balsotāju uzvārdus?” “Dzirkstelei” raksta kāda anonīma Zaļo un zemnieku savienības atbalstītāja
Kā zināms, Gulbenes novada domes priekšsēdētājas vietnieka vēlēšanās koalīcijas deputāti bija vienojušies par Anda Caunīša kandidatūras atbalstīšanu no Zaļo un zemnieku savienības. Tautas partija no sava vidus bija pieteikusi Daiņa Švikas kandidatūru. Par viņu nobalsoja pieci Tautas partijas deputāti, kā arī četri koalīcijas pārstāvji. Līdz ar to ar viņš amatā tika ievēlēts tikai ar vienas balss pārsvaru.
Kalīcijas līgums – pilnīgi jauna pieredze
Gulbenes novada domes vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, juriste Vita Kravale “Dzirkstelei” saka, ka aizklātās balsošanas princips paredz to, lai nevarētu zināt, kā balsojis katrs konkrētais cilvēks. Vienīgi šie cilvēki paši, ja vēlas, var pastāstīt, par ko ir balsojuši. Nevienam nav liegts aptaujāt deputātus. Taču nevienu nevar piespiest publiski atklāt to, kā viņš ir aizklāti balsojis.
V.Kravale atzīst, ka koalīcijas līgums ir pilnīgi jauna pieredze, jo nekad līdzšinējās rajona pašvaldībās tāds nekad nav bijsi parakstīts. Ar šāda līguma tapšanu Gulbenes novada domē ienākušsi lielā politika, kas raksturīga Saeimai un galvaspilsētai.
“Jāzina, kāds ir bijis Gulbenes novada domes deputātu koalīcijas līgums, kas tajā rakstīts. Ko bija apņēmušies deputāti, parakstot šo līgumu. Jāzina, vai līgumam ir juridisks spēks,” saka V.Kravale.
Viņa mēģina rast psiholoģisku izskaidrojumu koelīcijas četru deputātu neatbilstošajai rīcībai.
“Var patikt partija, bet var nepatikt cilvēks. Kā lai kāds piespiestu balsot “par”, ja tas neatbilst balsogtāja iekšējai pārliecībai? Galu galā pat tiesnesis, spriewžot tiesu, vadās ne tikai no likuma, bet arī no iekšējās pārliecības. Ja likumā līdz galam nav atrunāta kāda norma, tiesnesis galīgo lēmu pieņem, vadoties pēc iekšējās pārliecības,” uzskata V.Kravale.
Nevēlas atklāt četrotnes uzvārdus
Gulbenes novada domes deputāta no Zaļo un zemnieku savienības Saulcerīte Indričeva “Dzirkstelei” saka, ka koalīcijas līgums nav juridisks dokuments. Līgumā nebija nosauktas konkrētas personālijas, par kurām vienoti jābalso.
“Viekārši līgumā bija rakstīts, ka balsojums būs, visiem vienojoties. Bet laikam daži cilvēki aizmirsa šo līgumu. Par novada pirmajā personām – tie bija ļoti būtiski atslēgas balsojumi, kas pārbauda koalīcijas noturību,” saka S.Indričeva.
Koalīcai bijusi pēc tam saruna par šo tēmu, citādi nekā pafredzēts balsojušie pauduši, ka tobrīd bijuši pārliecināti par sava lēmuma pareizību un tā arī balsojuši.
“Ka tā notiks, faktiski zinājām jau pirms balsojuma, jo tādas noskaņas jau bija manītas. Taču mēs šiem cilvēkiem vairākkārt taujājām pēc viņu viedokļa. Atbildes nebija. Acīm redzot mēs nepareizi to iztulkojām kā piekrišanu koalīcijas viedoklim,” atzīst S.Indričeva.
Viņa nevēlas publiski nosaukt četrotnes uzvārdus, taču piebist: “Ja kāds no šiem četriem cilvēkiem juta, ka nevar balsot pret savu sirdsapziņu, tad bija pienākums skaidri un gaiši un skaļo to pateikt pirms balsošanas. Varbūt viņi varēja piedāvāt izvirzīt no koalīcijas vidus kādu citu kandidatūru.”
Kāda ir attieksme pret opozīciju?
S.Indričeva “Dzirkstelei” neapstiprina dzirdēto, ka it kā koalīcijas līgumā esot definēta lojāla attieksme pret opozīciju.
“Tāds termins kā opozīcija līgumā vispār nav nodefinēts. Mēs uzskatām, ka mēs esam 17 deputāti novada domē un ka deputātiem ir jābalso par saprātīgiem lēmumiem,” saka viņa.
Tāpat uzskata “Jaunā laika” un Pilsoniskās savienības deputāti Ivars Kupčs un Jānis Naglis, paužot savu viedokli “Dzirkstelei”. Arī viņu pārliecība ir tāda, ka publiski nav ētiski atklāt koalīcijas citādi balsojušo deputātu vārdus.
“Protams, mēs zinām, kas to izdarīja,” saka I.Kupčs.
“Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas,” uzsver J.Naglis.
