Pārtikas un veterinārais dienests atcēlis prasību izķert ūdrus trakumsērgas skartajā Dzirnavu dīķī, taču prasa, lai pašvaldība sakopj ūdenstilpes apkārtni.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atcēlis prasību izķert ūdrus trakumsērgas skartajā Dzirnavu dīķī, taču prasa, lai pašvaldība sakopj ūdenstilpes apkārtni.
Ceturtdien par to Gulbenes domē speciālistu sanāksmē paziņoja PVD Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala. Šādu lēmumu viņa pieņēma sanāksmē, tās laikā konsultējoties ar vairākiem ekspertiem.
Savukārt eksperti pēc Dzirnavu dīķa apskates secināja, ka dīķis ir piemērots ūdru dzīvošanai, jo pēc krastu īpašībām ne ar ko neatšķiras no citiem ezeriem. Domē apsprieda iespēju nolaist ūdeni Dzirnavu dīķī, taču Gulbenes domes izpilddirektors Gvido Stucka pauda, ka pirms tam būtu jāveic izpēte un jāveido tehniskais projekts.
Dz.Gala atzina, ka, izņemot diskutējamo rīkojumu par ūdru izķeršanu, pārējos pasākumus, ko PVD uzdevis veikt pašvaldībai sakarā ar trakumsērgas karantīnu, Gulbenes dome pilda.
Notiek arī klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana ar SIA “Valmieras komunālā saimniecība” speciālistu palīdzību. Noķertos dzīvniekus nogādā patversmē Valmierā, tad tiem meklē jaunus saimniekus vai arī veic eitanāziju. Par to pastāstīja dzīvnieku patversmes veterinārārste Dzintra Saulīte. Viņa klāstīja, ka ar Gulbenes domi sadarbība turpinās no pavasara. Šajā laikā klaiņojošie suņi un kaķi Gulbenē ķerti astoņas reizes. Pirms dzīvnieku sagūstīšanas obligāti notiek konsultācijas ar konkrētās mājas iedzīvotājiem. “Sagūstām tikai tos dzīvniekus, par kuriem skaidri zināms, ka viņiem nav saimnieku,” teica Dz.Saulīte.
Līdz šim Gulbenes domes darbinieki, apšaubot PVD prasību par ūdru izķeršanu, pauda, ka nezina, kāds izskatās ūdrs, tāpēc sanāksmē varēja iepazīties ar Valsts meža dienesta (VMD) izdotu brošūru par ūdriem, kā arī noklausīties eksperta stāstītajā.
Visu svarīgāko par ūdriem sanāksmēs dalībniekiem pastāstīja VMD Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš, kas ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu, rakstot disertāciju “Ūdri Latvijā”. J.Ozoliņš izskaidroja, ka ir bezjēdzīgi izķert ūdrus dīķī, kas savienots ar Krustalīces upi un Valmes ezeru. Ūdru mātīte ar mazuļiem dzīvo trīs līdz piecus kilometrus lielā teritorijā, savukārt tēviņš diennaktī spēj mērot līdz desmit kilometru lielu attālumu.
J.Ozoliņš teica, ka drīzāk efektīvi būtu sakopt Dzirnavu dīķa apkārtni, lai tajā nebūtu brikšņu un iespēju veidot alas, kur dienā paslēpties ūdram, kas ir nakts dzīvnieks. Līdz ar to būtu samazināta iespēja, ka ūdram gribēsies uzkavēties Dzirnavu dīķī. Vēl viens iemesls neuzkavēties dīķī – barības trūkums. Ja ūdenstilpē nebūs zivju, ūdrs te neviesosies. Speciālists apstiprināja gulbeniešu bažas, ka ūdri varētu būt vainojami gulbju pazušanā Dzirnavu dīķī pagājušajā vasarā. Ūdri ir plēsoņas.
J.Ozoliņš arī uzsvēra, ka ūdri jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā nav medīti. Viņš uzsvēra, ka masveidā ūdru izķeršana nav pieļaujama, jo šis dzīvnieks ir aizsargājams. Ūdri dzīvo visā valsts teritorijā, Gulbene šajā ziņā ne ar ko īpašu neizceļas. Taču tieši Gulbenē konstatēti vienīgie divi trakumsērgas gadījumi, saslimstot ūdriem. J.Ozoliņš uzsvēra, ka ūdrus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par infekcijas pārnēsātājiem. PVD riska vadības daļas vadītājs Emīls Jēgers gulbeniešiem skaidroja, ka ar trakumsērgu var saslimt ikviens siltasiņu dzīvnieks. Latvijā bijuši gadījumi, ka saslimst pat putni, eži. Bijis gadījums, kad ar trakumsērgu slima pele ierāpjas gultā un iekož cilvēkam kājā. Tomēr 80 procenti no visiem ar trakumsērgu saslimušajiem dzīvniekiem ir lapsas un jenotsuņi. Cilvēkus galvenokārt apdraud suņi un kaķi, ja tie nav profilaktiski vakcinēti pret trakumsērgu.
Pēc E.Jēgera domām, ūdrus Gulbenē sakodušas un inficējušas lapsas vai jenotsuņi. Līdz ar to ūdri ir upuri, nevis sērgas izplatītāji. Desmit gadu laikā Latvijā lapsu skaits ir trīskāršojies, bet jenotsuņu – dubultojies. Speciālists klāstīja, ka valstī sākta trīs gadu programma, kas paredz orālu lapsu un jenotsuņu vakcināciju. Mērķis ir samazināt un ar laiku pilnībā izskaust trakumsērgu meža dzīvnieku vidū.
Dz.Gala sanāksmes beigās bilda, ka situācija ar ūdru trakumsērgu Gulbenē ir neordināra, tāpēc nebija skaidrs, kā pareizi reaģēt. “Klusēt mēs nedrīkstējām. Notikušais ir laba mācība visiem,” sacīja viņa.
