Trīs svarīgi notikumi iezīmē šo gadu: Latvijas simtgade, pāvesta Franciska vizīte un Saeimas vēlēšanas. Tie visi ir vienlīdz svarīgi un savstarpēji saistīti. Ja nebūtu trīs Baltijas valstu simtgades, droši vien tajās nebūtu arī pāvesta apciemojuma, uz kuru rindā gaida daudzas valstis. Tāpēc ne tikai mani pārsteidz, ka iespēju tikties ar pāvestu izmantoja salīdzinoši maz cilvēku. Toties zinu daudzus, kuri ar apbrīnu ieklausījās viņa svētības teiktajā. Acīmredzot tā ir īpaša prasme iedziļināties un izprast būtisko. Manuprāt, pirms grūtas izvēles – par kuru partiju un tās izvirzītājiem deputātu kandidātiem balsot – ir vērts atcerēties pāvesta Franciska atziņas. Viņš teica labus vārdus par mūsu mazo, bet talantīgo tautu, kas pratusi ne tikai pārdzīvot sāpes, bet arī tās pārvērst dainās, dziesmās un dejās. Lai svinētu simtgadi, ir svarīgi apzināties atgūtās brīvības cenu. Tas iespējams, vienīgi atgriežoties pie saknēm, kas ir debesīs, kā raksta Zenta Mauriņa. Lai mēs būtu stipri, ir vajadzīga savas identitātes apziņa. Kur tā paliek, kad neskaitāmas tā saucamās latviskās partijas sola labāku dzīvi, nespējot atrast vienojošo savos piedāvājumos? Var, protams, solīt gan debesis, gan debesmannu, bet nebūs nekā no tā, ja katra partija un tās politiķi vilks uz savu pusi. Pāvests Francisks aicināja pievērsties sabiedrības sociālajām lietām, jo Latvijā ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku. Palīdzība tiem ir valsts un arī kristietības stabilitātes priekšnoteikums. Diemžēl cilvēki, kas veltījuši savu dzīvi, lai atgūtu tēvzemes brīvību, nereti jūtas aizmirsti. Paradoksāli, ka brīvības vārdā gados vecie cilvēki tiek nolemti vientulībai, pat postam. Turklāt ne tikai. 28.septembrī bada streiku pieteica apmēram tūkstotis sociālās aprūpes centru darbinieku. Viņi ir gandrīz vienīgie, kas gādā par cilvēkiem, kuri paši nespēj par sevi parūpēties. Darbs ir smags, bet novērtēts ar minimālo algu pirms nodokļu nomaksas. Starp Eiropas valstīm Latvijā ir viszemākā līdzdalība politiskajās partijās un visaugstākā neuzticēšanās tām. Tomēr ir jāiet uz vēlēšanām un jābalso! Tiem, kas to nedara, nav morālu tiesību žēloties vai kritizēt visu un visus.
