Kopā pulcējoties Gulbenes luterāņu draudzes locekļiem un citiem interesentiem, sirsnīgā atmosfērā tika atklāts atjaunotais piemineklis Mārtiņam Luteram.
Svētdien norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums “Reformācijas kustībai – 500” Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pasākums sākās ar dievkalpojumu, pēc kura pirmo reizi Gulbenes luterāņu baznīcā Cēsu baptistu draudzes zvanu ansamblis priecēja ar unikālo zvanu skaņu mūziku, bet pēc tam notika atjaunotā Mārtiņa Lutera pieminekļa atklāšana. Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Iveta Kovtuņenko uzsvēra, ka noslēdzas Eiropas kultūras mantojuma dienas. “Mēs esam lepni, ka trešo gadu sadarbībā gan ar Rankas muižu, gan Litenes pagasta pārvaldi, tagad arī ar Gulbenes evaņģēliski luterisko baznīcu atzīmējam šīs dienas. Paldies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kura ir šo dienu galvenais organizators,” teica I.Kovtuņenko un piebilda, ka šogad grāmatā “Eiropas kultūras mantojuma dienas” ir iekļauta informācija par Lutera pieminekli Gulbenē.
Atklājot pasākumu, kurš notika saistībā ar Eiropas kultūras mantojuma dienām, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš mastā pie Gulbenes luterāņu baznīcas uzvilka Eiropas Savienības karogu. “Varam lepoties, ka mums ir Mārtiņa Lutera piemineklis,” atklāšanas brīdī uzsvēra Gulbenes luterāņu baznīcas mācītājs Ilgvars Matīss, kurš arī dalījās pārdomās par Mārtiņu Luteru. I.Matīss klātesošajiem atsauca atmiņā faktus no Lutera dzīves.
Mārtiņš Luters apprecējās 1525.gada apprecējās ar mūķeni Katrīnu fon Boru un pēc gada viņiem piedzima pirmais bērniņš, kuru nosauca par Hansu. “Viņa sieva ir pierakstījusi šādu notikumu – viņa skatās, kā Mārtiņš Luters pie mazuļa šūpulīša dzied dziesmiņu, un tad viņš saka tā: “Hans, nu guli nu, un esi dievbijīgs. Es tev neatstāšu naudu, bet es tev atstāšu dieva bagātību. Esi dievbijīgs!” Domāju, ka tie ir tik skaisti vārdi, ko ielikt bērnam jau šūpulī,” uzsvēra I.Matīss un piebilda, ka Luteram bija seši bērni, kā arī audžubērni. Tie bija viņa mirušās māsas bērni, kā arī Lutera mājās vienmēr uzturējās studenti. Aculiecinieki esot pierakstījuši, ka ir bijušas dienas, kad viņa mājās nakšņo pat 25 cilvēki! “Luters rūpējas ne tikai par saviem bērniem un audžubērniem, bet arī par studentiem. Tas ir piemērs par viņa nesavtīgumu un devīgumu,” teica I.Matīss.
Liels vīrs un ģēnijs
Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs uzsvēra, ka Mārtiņš Luters ir ne tikai sava laika teoloģijas ģēnijs, bet arī šodien mēs viņu varam par tādu uzskatīt. “Tik daudz teoloģisku pārdomu un komentāru neviens cilvēks visā savā mūža nav uzrakstījis un reti kurš ir paspējis savā mūžā izlasīt to, ko viņš ir sarakstījis. Pārsvarā tie ir sarežģīti darbi, bet tajā pašā laikā ir arī vienkārši sprediķi. Pats zināmākais un lasītākais Lutera pierakstītais darbs ir “Mazais katehisms”, ko mēs mācāmies iesvētes mācībā un svētdienas skolā. Tā ir tāda kā ticības ābece. Ja jums nav spēka un gribēšanas kādreiz lasīt viņa Kopotos rakstus, komentārus, tad pārlasiet šo “Mazo katehismu”,” aicināja I.Matīss un piebilda, ka Luters ir sarakstījis daudzas dziesmas, un viņa teksti ir izmantoti daudzās dziesmās. “Ļoti vispusīgs ne tikai teoloģijā, bet arī mūzikā un dzejā. Viņš rūpējas par to, lai cilvēkiem Dieva vārds būtu saprotams. Līdz tam dievkalpojumi notika latīņu valodā, bet tieši Luters panāca to, ka dievkalpojumi notiek dzimtajā – vācu valodā. Sabiedrībai ļoti svarīgi bija arī tas, ka Luters uzsvēra to, ka ir jāmācās ne tikai aristokrātiem, ka izglītība ir jāiegūst arī zemnieku bērniem. Izglītība ir jāiegūst ne tikai bagātajiem, bet arī nabagiem, ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm. Tas bija liels pavērsiens visas Eiropas izglītībā. Liels vīrs un ģēnijs,” uzsvēra I.Matīss, kurš, domājot par ģēniju likteni, uzsvēra to, ka tie cilvēki, kurus mēs varam uzskatīt par izciliem, tie savā laikā varbūt pat nav līdz galam novērtēti. “Uzskatu, ka arī mūsu sabiedrībā ir vairāki ģēniji, kurus novērtēs tikai pēc zināma laika. Bet tāds ir ģēnija liktenis,” teica I.Matīss.
Sniedz profesionālo atbalstu
Māksliniekam Ivaram Drullem šis projekts – M.Lutera pieminekļa atjaunošana – bijis svarīgs vairāku iemeslu dēļ. “Šis ir piemineklis Mārtiņam Luteram, kurš pasaules kristietības civilizācijas vēsturē ir svarīgs ar to, ka viņš kristīgo mācību tuvināja vienkāršajai tautai. Esmu tēlnieks, un šis ir tēlnieka darbs. To ir izgatavojis kāds meistars Vācijā. Man vienmēr ir liels gods restaurēt sava amata brāļa darbu. Šis ir mans pienesums Gulbenes novadam, Gulbenes pilsētai, jo šogad ir sanācis tā, ka jūnijā man bija personālizstāde Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, jūlijā atklājām Goda bibliotēku un, kad tas bija izdarīts, augustā ķēros klāt šim darbam. Tas mani dara priecīgi un man ir svarīgi, ka novadam, kur ir manas saknes, varu sniegt palīdzību un profesionālu atbalstu,” teica mākslinieks.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas Valsts inspektore Sarmīte Dundure “Dzirkstelei” piebilst, ka šis ir vietējās nozīmes mākslas piemineklis. “Manuprāt, arī vienīgais Lutera piemineklis Latvijā,” saka S.Dundure.
