Vidzemē straujāk nekā citos reģionos samazinās sabiedriskā transporta pasažieru skaits, tāpēc autobusu reisu sijāšana, kas atkal aktualizēta valstī, to var skart vairāk.
Tomēr Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji mierina, ka pagaidām nekādi konkrēti lēmumi netiek pieņemti. Drīzumā ir paredzētas sarunas ar Gulbenes novada domes un SIA “Gulbenes autobuss” amatpersonām.
Katru lēmumu pieņems izsvērti
“Katru reisu pārskatīsim un vērtēsim, taču nevienu no “Autotransporta direkcijas” priekšlikumiem reisu slēgšanai Gulbenes novadā pagaidām neuzskatām par atbalstāmu. Varētu pieļaut, ka reisu skaits tiek samazināts svētdienās vai svētku dienās, kā arī noteikt izmaiņas to kursēšanas laikos. Neredzu iespējas krasi samazināt reisus,” atzīst Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.
Vidzemes plānošanas reģions ir sagatavojis vēstuli Satiksmes ministrijai, kurā norādīts, ka iecerētās izmaiņas ir sasteigtas. “Pagājušajā nedēļā ārkārtas kopsapulcē tikās reģiona pašvaldību vadītāji un speciālisti. Vienojāmies, ka netiks skarti maršruti, kur pašvaldībām ir iebildumi un argumenti to lietderībai. Maršrutu un reisu samazinājumu miljons kilometru apmērā, kā to iecerējusi “Autotransporta direkcija”, nevaram un nedrīkstam pieļaut,” uzsver I.Ozoliņa.
Pamato ar lietderību un nepieciešamību
SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Aigars Kaparšmits informē, ka pagājušā gada nogalē tika nosūtīti grozījumi autobusu maršrutu reisos, taču tie vēl nav apstiprināti. A.Kaparšmits uzskata, ka liela nozīme ir Sabiedriskā transporta padomes nostājai. Viņš atklāj, ka priekšlikumos tika iekļautas izmaiņas maršrutā Gulbene – Jaunvanagi, kurā paredzēts mainīt izpildes dienas un reisu skaitu. Iespējams, varētu samazināt reisu skaitu uz Jaungulbeni svētdienās. Citas būtiskas izmaiņas pagaidām nav iecerētas. “Autotransporta direkcijas” sarakstā reisu samazināšanai iekļauti maršruti, par kuru nodrošināšanu valsts dotācija pārsniedz 75 procentus. A.Kaparšmits atzīst, ka Gulbenes novadā tādi ir, tomēr pamato arī tādu reisu lietderību un nepieciešamību. “Cik cilvēku ir palicis laukos, tik ir. Piemēram, uz Lejasciema pusi ir garš reiss, bet daļā no tā ir ļoti maz pasažieru. Viņi brauc īsus posmus, bet tajos viņiem transports ir nepieciešams. Iznāk, ka pasažieru skaits ir, bet ieņēmumi – mazi,” skaidro A.Kaparšmits. Viņš redz, cik katru dienu ir autobusos pasažieru.
Trūkst naudas transporta dotēšanai
Vidzemes plānošanas reģionā pagājušā gada sākumā bija 191 794 iedzīvotāji. Tas ir vienīgais reģions, kurā vairāk nekā puse dzīvo laukos. A.Kaparšmits uzsver, ka sevišķi gados vecie cilvēki, kuriem nav iespēju izmantot personisko transportu, nekur vairs netiks, ja tiks slēgti vēl jauni reisi. Satiksmes ministrijas “Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam” ir minēts, ka viens no rīcības virzieniem ir nodrošināt iekšējo un ārējo sasniedzamību un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā. Tajā teikts, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz iespēju vismaz divas reizes dienā nokļūt līdz novada centram. Taču šobrīd Vidzemē ir vietas, kur sabiedriskais transports kursē tikai divas reizes vai pat vienu reizi nedēļā. “Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš vēlmi samazināt reisu skaitu pamato ar pasažieru skaita samazināšanos par 20 procentiem pēdējo 6 gadu laikā. No pasažieru biļetēm var iekasēt tikai pusi no līdzekļiem, kas nepieciešami sabiedriskā transporta tīkla uzturēšanai. Tikai autobusu dotācijām vien papildus vajadzētu 4-5 miljonus eiro.
