Jaunis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ir par tikai 50 novadu veidošanu Latvijā.
Jaunis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ir par tikai 50 novadu veidošanu Latvijā.
22.novembrī ar ministru par šo jautājumu runāja Latvijas Novadu pašvaldību apvienības sanāksmē.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule laikrakstu informē, ka novadu domju vadītāji neatbalsta 50 novadu veidošanas modeli.
Gulbenes rajona pašvaldību aptaujātie vadītāji “Dzirkstelei” atzīst, ka ir pārsteigti.
Druvienas pagasta padomes priekšsēdēdētājs Juris Graumanis pieļauj domu, ka A.Štokenbergs ir izmetis presei kontrolfrāzi par 50 novadu ideju, lai redzētu, kāda būs reakcija. “Es pat neredzu, kā Latvijā varētu izskatīties 50 novadu modelis. Ministra izteikumu vērtēju kā eksperimentu,” viņš atzīst. J.Graumanis pauž, ka Druvienas ļaužu nostāja ir nekam un nevienam nepievienoties.
Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis saka, ka pašvaldības neapmierina neviens novadu veidošanas modelis, ko līdz šim ir piedāvājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Jaunā ministra piedāvātais variants esot “lēkšana no viena grāvja otrā”. Tirzas pagasta vadītāja nostāja – “ir jābeidz pārspēlēt modeļi; kas grib, lai apvienojas, jo tā ir pašvaldību iekšējā darīšana”. M.Raģelis arī uzskata, ka neveiklā situācijā šobrīd atrodas jau radīto novadu pašvaldības, jo valda neziņa par nākotni. Pēc viņa domām, vienīgi pašvaldības pašas ir tiesīgas lemt par apvienošanos novados uz brīvprātības principa. “Mēs, pašvaldību vadītāji, esam atbildīgi par saviem iedzīvotājiem un administratīvo teritoriju,” uzsver M.Raģelis.
M.Raģelis arī atzīst, ka viņam nepieņemama liekas ideja par, piemēram, triju novadu veidošanos esošā Gulbenes rajona vietā. “Tāds variants ekonomiskā ziņā būtu galīgi garām. Rajons vēsturiski ir saistīts,” uzsver viņš.
Arī Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs iespēju veidot novadu redz tieši rajonā.
Viņš saka: “Novads viena pagasta vietā – tas būtu jocīgi.” Tajā pašā laikā N.Stepanovs pieļauj, ka citur Latvijā, iespējams, novads rajonā nav labākais risinājums. Pēc viņa domām, situācija katrā valstī ir atšķirīga, tāpēc uz visu jāraugās individuāli.
Viss rajons – viens novads
N.Stepanovs uzskata, ka pagaidām vēl nav nekādas skaidrības par administratīvi teritoriālās reformas norisi. Viennozīmīgi sabiedrība esot jau nogurusi no gatavošanās reformai, kas nevar vien sākties. Pēc N.Stepanova domām, šajā neziņā tiek veiksmīgi manipulēts ar spriedelējumiem par to, kas būs un kas nebūs izdevīgi iedzīvotājiem.
“Vai reiz viena valdība būs tik drosmīga, ka pieņems politisku lēmumu un pieliks punktu tai reformai?! Neviens modelis nekad 100 procentos visus neapmierinās! Vajadzēs pieslīpēt tā kā tā. Man kā pašvaldības vadītājam gribētos, lai valdība ņem vērā kaimiņvalstīs un Eiropā pieļautās kļūdas reģionālajā politikā, lai mēs maksimāli izvairītos no līdzīgām kļūdām,” saka N.Stepanovs.
Pieļauj streika iespēju
Radikāli ir noskaņota Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva, kas pieļāva pat streikošanas iespēju, ja pašvaldības spiedīs apvienoties lielās teritorijās pret iedzīvotāju gribu.
“Esmu pret šādu ministra nostāju. Te klaji izpaužas tas, ka pirms vēlēšanām tik striktas nostājas nebija, bet pēc vēlēšanām viss mainījās. Tātad – nudien nevar uzticēties!” saka S.Indričeva. Viņa pauž, ka nav jēgas apvienot apdzīvotas vietas, kas tā vai citādi savā starpā nesaradīs.
“Iepriekšējais jaunā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis nekad tik strikti nav attiecies pret administratīvi teritoriālo reformu. Viņš pieļāva brīvprātības principu,” saka S.Indričeva. Viņa arī ir par brīvprātību apvienošanās jautājumā. S.Indričeva stāsta, ka oktobrī Jaungulbenes un Līgo pagasta padomē pieņemts lēmums par abu pašvaldību apvienošanos un tagad sāks pusgadu ilgu izpēti. “Teritorijas ziņā Līgo pagasts ir pat lielāks par Jaungulbeni, tikai iedzīvotāju tur ir mazāk. Bet arī Līgo pagastā dzīvo cilvēki, par viņiem ir jādomā. Ir jāplāno attīstība, jādomā, kā organizēt finanses,” saka S.Indričeva.
50 vai divtik vairāk – viss viens
Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis saka, ka Litenes pagasta ļaudīm nekas nemainās no tā, vai “augšā” nolems Latvijā veidot 50 novadu vai divtik vairāk, jo abos variantos Gulbenes rajons būs vienots novads. Liteniešu vēlme bijusi un ir apvienoties ar Stāmerienas pagastu. Esot arī iestrādes šajā virzienā, taču, visticamāk, tam “tiks pāri pārvilkts krusts”.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika laikrakstam atteicās komentēt ministra A.Štokenberga izteikumus, kamēr pats neesot saticies ar ministru, uzklausījis viņa viedokli. Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs atzīst, ka rancēniešiem gribētos būt pašiem par sevi – savā pagastā, savā pašvaldībā.
