Ir vīzija par Smiltenes, Madonas, Rēzeknes un Balvu tranzīta ceļu savienošanu
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” iecerējusi izpētīt Balvu un Gulbenes apvedceļu izveides iespēju. Veiktās iepirkuma procedūras rezultātā tiesības veikt šādu izpēti ieguva akciju sabiedrība “Ceļuprojekts”. Uzņēmuma piedāvātā līgumcena ir
18 200 eiro.
Līguma izpildes termiņš ir nākamā gada 5.oktobris. “Dzirkstele” par to uzzināja Iepirkumu uzraudzības birojā.
Gulbenes novada deputāti 20.novembra tautsaimniecības komitejas sēdē pēc akciju sabiedrības “Ceļuprojekts” lūguma apmainījās domām par šo ideju un tās ekonomisko pamatojumu. Deputātiem bija iespēja ieraudzīt, kāds ir 2006.gadā pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” pasūtījuma jau izstrādātais Gulbenes apvedceļa projekts. Šis izskatās tīri pievilcīgs no stratēģiskā viedokļa, jo savieno četrus tranzīta ceļus, kas no Gulbenes ved Smiltenes, Madonas, Balvu un Rēzeknes virzienā. To deputātiem uzsvēra novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Taču šajā variantā esot daudz nepārdomātu momentu. Piemēram, apvedceļš ved cauri dzīvojamo māju masīviem, kā arī pāri purvainajam Valmes ezera apvidum.
Gulbenes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014. – 2030.gadam paredz Gulbenes apvedceļa izveidi, atgādināja novada domes Attīstības un projektu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja. Novada domei jau ir sava vīzija par apvedceļa izveidi. Piemēram, ir plānots ar melno asfaltsegumu noklāt pāris kilometru garo zemes ceļu, kas savieno Rēzeknes un Balvu ceļu. Runa ir par grants seguma ceļu, kas, braucot no Gulbenes Rēzeknes virzienā, nogriežas pa kreisi vēl pirms Palienas. Taču akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” dienvidaustrumu virzienā šo apvedceļu redz daudz izvērstāku.
Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs pauda, ka idejai par Gulbenes apvedceļu noteikti ir jāsaka jāvārds. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs paši un arī citi redz Gulbeni kā Austrumvidzemes reģiona centru. Lai jaunās apvedceļa vīzijas izstrādātājam – akciju sabiedrībai “Ceļuprojekts” – “būtu āķis lūpā”, pašvaldībai būs savi priekšlikumi, precizējumi, lai apvedceļa izveide būtu lētāka un loģiskāka, kā arī lai maksimāli šis ceļš vītos cauri pašvaldības, nevis privātajai zemei. N.Stepanovs arī ieminējās, ka apvedceļa izveide gar Valmes ezeru dotu iespēju beidzot tur izveidot peldvietu, kura no ekoloģiskā viedokļa visiem būtu pieņemama. Tas viss, apvedceļa izveidi ieskaitot, gan nerealizēsies uzreiz, uzsvēra N.Stepanovs. Viņaprāt, varbūt šīs pārmaiņas Gulbenē piedzīvos tikai šodienas deputātu mazbērni.
Jau vēstīts, ka ideja par Gulbenes apvedceļu ir ļoti sena, laika gaitā ir izskatīti vairāki varianti, no kuriem daļa atmesti kā pārāk dārgi un tāpēc nerealizējami. Piemēram, savulaik pat ir bijušas projekta skices apvedceļam, kas smago autotransportu novirzītu no Gulbenes pa Baložu ielu, cauri Mācītājmuižai, veidojot pilnīgi jaunu ceļu, kas tālāk virzītos Rēzeknes virzienā. Vēl viens variants bijis no Balvu ceļa aiz Gulbenes robežas veidot apli cauri mežam, kas smagajām automašīnām ļautu apbraukt pilsētu, nokļūstot Naglenes ielā.
