Lai gan Druvienas skolā zvans vairs neskan, nav dzirdamas skolēnu čalas, tas neattur Druvienas skolas absolventus no sanākšanas kopā, lai gremdētos atmiņās, satiktu kādreizējos skolasbiedrus un ar klasesbiedriem pārrunātu, kā katram pēc skolas absolvēšanas ir gājis. 17.augusts bija diena, kad visi ieinteresētie skolas absolventi pulcējās Druvienas skolā, lai nosvinētu tās 195 gadu jubileju.
Ir pagājis gads, kopš slēgta Druvienas skola. Pēc tam tajā sāka rosīties latviskās dzīvesziņas centrs, kas ir aktīvs arī šobrīd. Druvienas skola allaž sevī ir glabājusi mīlestību pret latvisko, pret folkloru un rokdarbiem. Šeit tiek gatavotas kokles, uz vasaras saulgriežiem siets siers un vienkārši runāts par lietām, kas cilvēkam ir svarīgas – par dzīves vērtībām un sevis apzināšanos. Arī salidojumu organizēja Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs.
Tā vadītāja Baiba Eiduka stāsta, ka organizatoriskā puse paņēmusi ļoti daudz spēka. “Bet viss izdevās ļoti labi. Tas bija vēl labāk, nekā es varēju iedomāties, jo laiks bija brīnišķīgs un bija sanākuši arī cilvēki. Man ir ļoti liela gandarījuma sajūta – tas bija vienkārši brīnišķīgi!” priecājas B.Eiduka.
Viņa pati arī ir 2000.gada Druvienas skolas absolvente. “Mums scenārijā bija muižas stāsti, un sanāk, ka man šis ir trešais muižas stāsts, jo esmu bijusi gan absolvente, gan skolotāja un tagad esmu centra vadītāja. Ir ļoti pacilājoša sajūta – prieks un gods par to!” lepojas B.Eiduka. “Ir ļoti interesanta sajūta – esi bijis tur kā skolēns, tad tu sēdi kopā ar saviem skolotājiem, tikai citā statusā. Tā ir mistiska sajūta!” viņa saka. Druvienas skolā B.Eiduka sākusi strādāt par pirmsskolas skolotāju un vēlāk bijusi sākumskolas skolotāja.
Salidojumā bija sapulcējušies gan absolventi, kuri skolu absolvējuši pirms pieciem gadiem, gan arī tādi, pie kuriem skolas diploms glabājas jau vismaz 30 gadus.
1998.gada absolvente Diāna stāsta, ka atmiņā visvairāk palikusi skolotāja Vita Ūdre. “Patiesībā visi viņu sauca par Ūdrīti. Protams, ka atceros arī savu audzinātāju Juri Šabraku,” saka Diāna. Viņa atzīst, ka ir patīkami atgriezties skolā.
Salidojumā bija satikušās arī kādreizējās klasesbiedrenes Alise un Kima. Kontaktus viņas uztur vēl aizvien. Skolu viņas absolvējušas 2015.gadā. Kima stāsta, ka atmiņā visvairāk palikusi skolotāja Ineta Mača, jo viņa meitenēm bijusi audzinātāja no 2. līdz 9.klasei. Meitenes saka, ka patikusi skolotājas saprotošā attieksme. No skolas laikiem Alisei un Kimai prātā palikuši arī pāris nedarbi un, protams, arī klases vakari.
Arī Aleksandrs, kurš ir 1989.gada absolvents, atminas skolotāju, kura atmiņā palikusi visvairāk. “Tā ir Ausma Zirne, latviešu valodas skolotāja. Viņu atceros, jo bija saprotoša un nelamāja par nedarbiem, kas nebija nemaz tik lieli un nopietni,” stāsta Aleksandrs.
Skolas salidojuma dienā pasākums tika plānots ārpus telpām aiz skolas. Kamēr bija iespēja klausīties koncertu “Nāc laika ligzdā sastapties”, tikmēr acis priecēja plenēra “Izglezno novadu” darbi, kuros bija atspoguļota Druviena.
Plenēra organizatore, gleznotāja Ilvija Juškeviča stāsta, ka kopumā plenērā piedalījušies vismaz 10 cilvēki piecu dienu garumā. Katrs uzgleznojis vismaz piecus darbus. “Kopumā plenēra laikā tika uzgleznoti 60 darbi, daži tika izsolīti un arī iegādāti ārpus izsoles. Sākuma cena bija no 1 līdz 10 eiro. Izsolē bija klāt arī paši mākslinieki. Tā mums bija tāda svinīgā diena, kad visi sanācām kopā un apskatījām, kas pašiem ir izdevies,” stāsta Ilvija.
Arī šajā skolas salidojumā bija patīkama gaisotne. Varēja novērot atkalredzēšanās prieku un aizrautīgas sarunas. Pamatskolā tomēr visilgāk ir būts kopā ar vieniem un tiem pašiem skolotājiem un skolasbiedriem, jo tie ir bijuši deviņi gadi. Pamatskolas skolotāji, izņemot vecākus, ir bijuši tie, no kuriem uzklausīti pirmie nopietnie padomi skolā. Skolasbiedri – tie ir bijuši pirmie draugi un pirmās simpātijas. Šajā laikā skolēns iemācās piedot, saprast un atrast savas pirmās intereses. Druvienas skolas absolventi bija pulcējušies kopā, lai atminētos šos laikus.
