Atklāts, ka nikotīna atkarības simptomi var parādīties jau pēc dažām dienām.
Atklāts, ka nikotīna atkarības simptomi var parādīties jau pēc dažām dienām. Tas ir pretrunā ar līdz šim izplatīto uzskatu, ka pieradums veidojas pakāpeniski.
Amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka pirmie nikotīna atkarības simptomi parādās dažu dienu vai nedēļu laikā pēc gadījuma rakstura smēķēšanas, bieži vien pirms regulāras ikdienas smēķēšanas sākšanas. Jaunās atziņas apstrīd izplatīto pieņēmumu, ka pirmajai cigaretei seko neregulārs smēķēšanas periods, taču pakāpeniski tiek izsmēķēts arvien lielāks cigarešu skaits, kamēr izveidojas atkarība.
Zinātnieki reģistrējuši arī pazīmes, kas apliecina pieradumu: kāre pēc cigaretes, nepieciešamība pēc lielāka skaita cigarešu, lai izjustu to iedarbību, atkarības no tabakas izjušana un nespēja ierobežot cigarešu skaitu vai smēķēšanas ilgumu.
Ar cigaretēm nevar parotaļāties
Svarīgākais pētījuma rezultāts ir atziņa, ka nepieciešams brīdināt bērnus – ar cigaretēm nevar parotaļāties pāris nedēļas un tad vienkārši atmest netikumu. Divu nedēļu rotaļa var turpināties visu mūžu.
Dažiem izveidojas pieradums pēc pāris cigaretēm, citi gadiem ilgi var izsmēķēt piecas cigaretes dienā, bet atkarība neveidojas. Tomēr nav pierādīts, ka atkarības pamatā jābūt smēķēšanai katru dienu. Zinātnieki apgalvo, ka pētījumos ar pelēm atklājies, ka pēc otras nikotīna devas smadzenēs ātri palielinās nikotīna receptoru skaits, kas ir pamatā pieraduma veidošanās mehānismam.
Zinātnieki uzskata, ka ir trīs smēķētāju tipi: tie, kam ātri izveidojas atkarība, tie, kam atkarība veidojas pakāpeniski regulāras smēķēšanas dēļ un tie, kas šad tad var uzsmēķēt, nekļūstot atkarīgi un spējot viegli to atmest.
Par ieradumu stiprāks – gribasspēks
Lejasciemietis Viesturs Berkolds norāda, ka viņš smēķējis divdesmit gadus. Kad visi armijas biedri smēķējuši, arī viņš sācis. “Ne skolā, ne aiz skolas nepīpēju. Tikai armijā sāku. Tā lieta iepatikās. Un tagad varu teikt droši, ka atkarība rodas momentā. Jau ar pirmo smēķi. Sākotnēji domā, ka brīžos, kad ir garlaicīgi, jāuzsmēķē. Tā lieta aiziet,” secina V. Berkolds.
Viņš uzsver, ka atteikties no ieraduma var tikai tad, ja gribasspēks ir lielāks par ieradumu. “Vienu rītu nolēmu vairāk nesmēķēt, un ar to pietika, lai es klausītu iekšējam solījumam,” atceras V. Berkolds.
Pirmajā dienā bijis grūti, tomēr varējis izturēt, lai gan organisms prasījis pēc kādas palīdzības. “Sirdij bija grūti. Ārsts ieteica atmest pakāpeniski. Bet es nevēlējos kavēties. Un biju stiprāks. Kā ar pirmo dienu atmetu, tā arī aizmirsu to, kas mani bija nodarbinājis divdesmit gadus,” atzīst lejasciemietis.
Kaitējumu veselībai reti kurš apzinās
“Droši vien, ka aktīva smēķēšana veselībai nodarīja lielu kaitējumu. To, kas jaunībā ļauns izdarīts, vecumā neviens atpakaļ vairs nevar atdot – ne veselībai, ne dzīvei. Es reizē ar daudziem draugiem atmetu kaitīgo ieradumu, bet daži no tiem jau trīs reizes atkal atsākuši. Citiem vajag smēķa aizvietotāju – konfektes, košļājamās gumijas. Es konfektes labprāt nobaudu tāpat,” smej V. Berkolds.
Viņš atceras, ka dienā tērējis vairāk nekā paciņu cigarešu. Bet ne jau tās visas izsmēķēja viņš viens. Draugi palīdzēja.
“Grūtākais ir pašam atteikties no ieraduma, kas nomoka. Vieglākais ceļš – apmeklēt burvi. Novārdos. Ja tās var bērnu, sievu un vīru pievārdot, vai tad nu no smēķēšanas neatvārdos? Tas ir vienkāršākais ceļš. Bez sāpēm, bet vērtīgāk tomēr ar problēmu cīnīties pašam,” saka V. Berkolds.
